Jaunumi

attēls

Kā iet, Burtniek?

2018-12-18

Gunārs Klēģers

Ap Burtnieka ezera resursiem rosība vienmēr bijusi jūtama. Iemesls – tas ir viens no zivju resursiem bagātākajiem Latvijas ezeriem. Jā, arī šobrīd. Pēdējos gados gan visas klātesošās puses sapratušas, ka ezera stāvoklis sauc pēc uzmanības un lielākām rūpēm no cilvēku puses, tādēļ tā ekosistēmas novērtēšanā un uzlabošanā iesaistīti ne tikai novada cilvēki, kuriem ezers rūp, bet arī zinātniskie prāti gan no Latvijas, gan citām valstīm. Kāds tad ir statuss visiem ezera atveseļošanas plāniem šobrīd un kāds ir atšķirīgu nozaru pārstāvju skatījums uz ezeru? Šo jautājumu uzdevu vairākiem ar Burtnieku tieši vai netieši saistītiem cilvēkiem. Mani sarunas biedri - JĀNIS PĒTERSONS (Burtnieka makšķernieks ar vismaz 40 gadu stāžu), SALVIS BULS (Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākais inspektors), ANITA VĒTRA (Burtnieka ezera Zvejnieku biedrības vadītāja) un LAURA TAUBE (Dabas resursu speciāliste).

Lai saprastu kopainu, neliela zinātniska atkāpe. Laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam Vides risinājumu institūts (VRI) ezerā veica vairākus pētījumus, lai ar zinātnes palīdzību atbildētu uz jautājumu, kāda ir šā brīža situācija ar zivju resursiem ezerā. Svarīgākie secinājumi bija sekojoši: pētījuma ietvaros ezerā konstatētas 19 zivju sugas, nospiedošā pārsvarā ir plauži, tiem seko zandarti, asari, raudas un līdakas. Plēsīgās zivis veidoja vien 16% no kopējās zivju biomasas. Veselīgā ūdens ekosistēmā plēsoņu skaits var veidot līdz pat 60% no visas ihtiofaunas. Plēsīgo zivju konkurencē Burtniekā dominē 25-50cm līdakas, bet vidējais zandarta izmērs ir ap 40cm. Tas liecina par neveselīgu populācijas struktūru un norāda uz pārāk lielu spiedienu uz lielajiem zivju eksemplāriem. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē visu ezera ekosistēmu kopumā, tiek samazināts nepieciešamais spiediens uz karpveidīgo zivju izēšanu, kā arī noved pie zemas nārsta efektivitātes.

Kopējā makšķerēšanas un zvejas ietekme uz līdaku un zandartu populācijām ir liela. Tomēr pilnīgi precīzus datus iegūt gan ir teju neiespējami, jo makšķerēšanas licences tiek aizpildītas nepilnīgi vai vispār netiek nodotas un arī nozvejas pierakstu žurnāli ne vienmēr ir skrupulozi aizpildīti. Ezera ūdens kvalitāti gan ietekmē vēl daudzi citi faktori, kā piemēram, barības vielu ieplūde no lauksaimniecības zemēm un ezera sateces baseina.

KO SAKA MAKŠĶERNIEKS?

Jānis Pētersons, kurš pa ezeru ar laivu ducina pat 3-4 reizes nedēļā, pretēji daudziem skaļiem skeptiķiem ir visai pozitīvi noskaņots par zivju resursu stāvokli ezerā. Kā pats saka mūsu kopīgajā copes reizē: “Zivis ezerā ir ļoti daudz, uz tukšu ezeru jau tik bieži nebrauktu”. Jānim nav viennozīmīga viedokļa, ka ezers pēdējos gados būtu kļuvis mazāk devīgs lomu ziņā, jo joprojām var tikt pie cienījama izmēra līdaku un zandartu eksemplāriem. Rudenīgajā sestdienā, kad pirmo reizi dzīvē pieredzējušā vīra uzmanīts pats izmēģinu spēkus pilnvērtīgā velces copē, ar lomiem gan neveicas. Dažu stundu laikā piesakās viena līdaka ap divi kilo, kuru Jānis palaiž vaļā un piesaka, lai tā nelien tīklos. Ik pa brīdim viņš sazinās ar paziņām, kas arī šodien ir uz ezera, taču lomi ir pieticīgi. Ap pusdienlaiku kādam veiksminiekam tomēr desmitniece ezerā trāpījusies. Arī Jānim šoruden uz velci pieteicās 10kg līdaka, tātad runāt par trofeju trūkumu liela pamata nav. Jānis ezeru zina kā savu kabatu, tomēr vadās pēc eholotes, jo velcē katram savi ceļi un sānceļi – vietās, kur grūti atrast orientieri, ir ļoti viegli noklīst no pareizajām takām. Eholote arī mums regulāri ziņo par zivīm. Parādās arī daži lielāki eksemplāri, taču mūsu piedāvātie vobleri un gumijas zivis tās neinteresē. Ja nebūtu šī “televizora”, šķistu, ka braukājam pa tukšu bļodu.

KO SAKA EZERA INSPEKTORS?

Dienas vidū uz pāris stundām pārkāpju laivā pie Burtnieka ezera galvenā uzrauga Salvja Bula uz sarunu par resursu sargāšanu un maluzvejniecības problēmu. Salvis jau 3 gadus dzenā maliķus un rūpējas par kārtību ezerā un tā apkārtnē. Košu stāstu viņam netrūkst. Kopumā situācija ar nelegālo lomu tīkotājiem pēdējā laikā ir krietni uzlabojusies. Sākums gan viņam bijis interesants – daudziem šķitis, ka “jauniņais” nezinās vietas, metodes, un tā aizsegā varēs ezeru smelt pa naktīm ārā. Taču viņi kļūdījās, jo Salvim bijis visai ciešs kontakts ar iepriekšējo ezera inspektoru, kas ļāvis iekrāt zināšanas gan par metodēm, gan vietām, gan personālijām. Ezeru uzraudzīt kritiskos brīžos viņam palīdz arī citi pašvaldības policisti un daži brīvprātīgie, turklāt talkā nāk gan pārvietojamās video novērošanas kameras, gan drons un termonkameras, kas neļauj maliķiem nolīst tumsā aiz kāda krūma.

Salvis piekrīt, ka dabas resursu nosargāšanā svarīga ir ikviena cilvēka iesaistīšanās un ziņošana, jo nekad nebūs iespējams tik milzīgas teritorijas apsargāt 24 stundas diennaktī. “Ir bijuši gadījumi pat līdz ieroču pielietošanai. Jo citādāk diemžēl nesaprot,” viņš turpina. Viena no problēmām ir tā, ka maliķi bieži mēdz būt cilvēki bez darba un bez ienākumiem, dzērāji. Pieķeršanas gadījumā nestrādā ne protokols, ne uzliktais sods. Vienīgi, ja tiek konfiscēta laiva un cits inventārs, tad sāk aizdomāties, jo bez tā jau viņi kā bez rokām. Salvis min, ka “iespējams, būtu jāpamaina likumdošana, kur bez soda naudas uzlikšanas draudētu arī citi soda mēri, piemēram, autovadītāja apliecības atņemšana, kādu sociālo pakalpojumu liegšana un tamlīdzīgi. Jo bieži šiem pārkāpējiem nekas nepieder, un ir skaidrs, ka nav arī līdzekļi, par ko sodu nomaksāt, un viņi nemaz netaisās to darīt.”

“Runājot par ezera resursiem, viena no zivju daudzuma un veselīgas proporcijas uzturēšanas un atjaunošanas problēmām ir tā, ka tikai aptuveni ¼ daļa copmaņu aizpilda un nodod makšķerēšanas licences. Tādējādi viņi paši šauj sev kājā – liela daļa zivju no ezera tiek iznesta bez uzskaites, un to nav iespējams pēc tam pierādīt institūcijām, kas atbild par ezera resursu vērtējumu. Zvejnieki licences aizpilda godprātīgi, arī ar tīklu kvotām nešmaucas, jo tas faktiski nav iespējams – eholote, kas ir ezera uzraugu rīcībā, parāda visu zemūdens pasauli,” secina Salvis.

KO SAKA ZVEJNIEKI?

Stāsts par Burtnieku bez sarunas ar zvejniekiem nebūtu pilnīgs. Publiski visskaļāk pārsvarā izskan makšķernieku vērtējums par ezeru un attieksme pret zveju iekšējos ūdeņos, kamēr paši zvejnieki vairāk turas nost no skandāliem, taču skaidrs, ka arī šīs gadsimtiem senās nodarbes pārstāvjiem ir savs redzējums gan par ezera resursiem, gan par to, vai un kas būtu darāms, lai visas puses būtu apmierinātas. Anita Vētra, Burtnieka ezera zvejnieku biedrības vadītāja, ir pārliecināta, ka ir iespējams kompromiss, kad visas puses mierīgi sadzīvo vienā no lielākajiem Latvijas ezeriem.

“Ja ezers apsaimniekošanā ir pašvaldībai, bet tā resursi pieder valstij, bet valsts esam mēs visi, tātad ezers pieder tautai. Ja no visiem iedzīvotājiem makšķernieki ir vien aptuveni 15-20%, bet pārējie ar to nenodarbojas, tad kā var nodrošināt, ka pie šiem kopējiem resursiem, kas ir mūsu zivis, tiek pārējie valsts iedzīvotāji? Mūsu zvejnieki Burtniekā noķertās zivis tirgo Valmierā, Rīgā un citur, vedam uz restorāniem. Tā ir iespēja citiem iedzīvotājiem tikt pie zivīm no mūsu pašu ezeriem. Nedomāju, ka šādai privilēģijai jābūt tikai tiem, kuri makšķerē. Pēdējos gados mēs regulāri jūtamies kā uz pulvera mucas, jo nepārtraukti jūtam spiedienu par to, vai mūs izmetīs no ezera ārā vai nē. Tas traucē attīstīt savu darbību, ieguldīt līdzekļus saimniecības modernizēšanā,” zvejnieku nostāju iezīmē Anita.

Kas attiecas uz ezera stāvokli, tad A.Vētra ir pārliecināta, ka tas ir sabojāts jau padomju laikos un šobrīd turpina neglābjami aizaugt. Valsts rīcībā neesot tādu resursu, lai ar cilvēka spēkiem to savestu kārtībā. To spēšot tikai daba pati un tam var aiziet daudzi gadu desmiti.

Daudz pozitīvāks skats Anitai ir uz zivju resursiem: “Kopumā lomi atšķiras gadu no gada, taču joprojām zivju resursi ezerā ir ļoti labi, ko pierāda arī šī gada zvejas lomi. Dominējošā zivs ir zandarts. Lielākā problēma šobrīd ir ar baltajām zivīm, brekšiem, kas ir milzīgā daudzumā. Un nav īsti saprotams, kādēļ ir radusies situācija, ka brekšu zvejā Burtniekā ir ieviests zvejas limits (novadā gan ziņo, ka pie šī jautājuma tiek strādāts – aut.).”

Atbildot uz jautājumu par rekordlomiem, Anita min šādus fantastiskus ciparus: šogad lielākā tīklos noķertā līdaka svērusi ap 15kg, zandarti gadījušies ap 11, 12kg. Ap 2000. gadu tīklā trāpījusies 21kg smaga karpa. Lielākā līdaka, kas manīta, bijusi ap 17, 18kg, bet zandarts ap 15kg. Zivju izmērs pēc zvejnieku novērojumiem ezerā mazāks nepaliekot. Iespējams, ka to lielo ir grūtāk noķert tieši dēļ milzīgā balto zivju blīvuma, taču tie, kas ezeru labi pazīst, zina vējus un zivju kaprīzes, bez loma nepaliek.

KĀDI IR BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBAS PLĀNI?

Par jaunumiem ezera apsaimniekošanas plānos uz sarunu aicināju Lauru Taubi.

Viens no zinātnieku ieteikumiem bija samazināt balto zivju populācijas apjomu ezerā. Kādi ir tuvāko 2-3 gadu plāni attiecībā uz ezera ūdens un zivju resursu kvalitātes celšanu?

Šobrīd apzinām tehniskās un finansējuma piesaistes iespējas vada zvejas veikšanai. Lielākā problēma bez finansējuma ir nozvejoto zivju realizācija, ko ierobežo noteikumi, kas nosaka, kā rīkoties ar pašvaldības mantu. Mēs nevēlamies zivis vienkārši utilizēt, vēlamies, lai tām rastu reālu pielietojumu kā pārtikas produktam.

Saistībā ar ūdens kvalitātes uzlabošanu Vides risinājumu institūts kopā ar pašvaldības darbiniekiem augustā veica ūdensteču apsekošanu un noteica 4 perspektīvākās ūdensteces no izmēru, novietojuma un fosfora koncentrācijas ūdenī viedokļa. Šobrīd esam izsludinājuši iepirkumu četru fosforu aizturošo filtru projektēšanai un būvniecībai mazajās ūdenstecēs. Paredzam, ka filtri varētu tikt izbūvēti 2019. gada ziemā vai pavasarī. Finansējums šim projektam ir no Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas. Nākamā gada laikā Burtniekā plānotas arī vairākas makšķerēšanas sacensības, par mērķi izvirzot tieši balto zivi. 

Pirms gada tika ierobežots lomā paturamo līdaku un zandartu skaits, ieviesti velces ierobežojumi un citas noteikumu maiņas. Vai un ko tas ir mainījis?

2017. gadā bija neliels kritums pārdoto maija makšķerēšanas licenču skaita un arī ieņēmumu ziņā, savukārt pārējā gada dienas licencēm bija neliels pieaugums. Prognozēju, ka 2018. gadu noslēgsim ar nelielu šo ciparu pieaugumu.

Cik liels pienesums finansiālā ziņā ir no makšķerēšanas licenču pārdošanas un cik liels no zvejas tīklu licencēm?

Zvejnieki maksā nomas maksu par katru tīkla metru 1,14 eiro gadā, kā arī 2,85 EUR par katru metru zivju resursu pavairošanai un aizsardzībai. Šo naudu izmantojam kā līdzfinansējumu Zivju fonda projektos. Kopējais pienesums no zvejniekiem ezeram ir aptuveni 8 000 eiro gadā. Vēl ir iespējama pašpatēriņa zveja ar murdiem. Gadā tādas parasti pārdodam aptuveni 60-80, vienas licences cena ir 20 EUR vienas dienas licencei un 40 EUR trīs dienu licencei, Burtnieku novadā deklarētajiem iedzīvotājiem tiek piemērota 50% atlaide. Vidējie ieņēmumi no pašpatēriņa murdiem ir no 1 200-1 500 eiro gadā.

Kas attiecas uz makšķerēšanu, tad visvairāk ir iecienītas maija vienas dienas licences, kas maksā 6 eiro (citos mēnešos – 3 eiro). Vidējie ieņēmumi no makšķerēšanas licencēm ir ap 35 000 eiro gadā.

Kādi ir ezera apkārtnes labiekārtošanas plāni, kas nav tiešā veidā saistīti ar makšķerēšanu vai zveju

Šobrīd strādājam pie Burtnieku centrā esošās ezera krastmalas daļas iegūšanas pašvaldības īpašumā. Plānojam paplašināt Burtnieku centra pludmali par 120 metriem, bet tuvākajos gados ir iecere sakārtot visu piekrastes daļu no pludmales līdz pat centra kanālam, labiekārtot pludmali ar rotaļlaukumu bērniem un pārģērbšanās kabīnēm, atpūtas vietām, iekārtot volejbola laukumu. Šobrīd plānojam iesniegt projekta pieteikumu Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) projektu konkursā par publisko ūdenstilpju apsaimniekošanas pasākumiem, ir iecere izvietot pontonu laipas ar laivu pietauvošanas vietām, ko siltajā sezonā būs iespējams nomāt gan privātajām laivām gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Šogad esam ieguvuši pašvaldības īpašumā arī divas ezera krastā esošas muižas kompleksa ēkas, kas ir avārijas stāvoklī un bojā skatu uz ezeru. Ir iecere tās sakārtot – iekonservēt mūrus, mazāk cietušajai ēkai iespējams atjaunosim daļu jumta. Iekārtosim tur noliktavu ezera inspektoru vajadzībām – piekabēm, laivām un citam inventāram. Tāpat ir iecere nākamgad paplašināt Silzemnieku pludmali. Arī tur domāsim par labiekārtošanas darbiem. Vēl nākamā gada sākumā plānojam sakopt ezera stāvkrastu un ierīkot tur nelielu dabas taku, kas vestu no vecajiem kapiem gar smilšakmens atsegumiem, gar Burtnieku baznīcu līdz Dūres upes ietekai. Arī šim projektam esam piesaistījuši LVAF līdzekļus.

Kādu pašvaldība gribētu redzēt ezeru pēc 5 gadiem?

Gribam lai ezerā ikvienam būtu labi un vietas pietiktu visiem – tūristiem, makšķerniekiem, zvejniekiem, ūdenssportistiem, uzņēmējiem un citiem. Uzskatu, ka ezeram un tā apkārtnei ir labs tūrisma potenciāls, kas šobrīd ir atstāts mazliet novārtā. Tāpēc rūpēsimies, lai ezers kļūtu vizuāli pievilcīgāks un pieejamāks dažādām sabiedrības grupām, lai uzņēmējiem būtu vēlēšanās te kaut ko uzsākt un attīstīt.

Nevaru nepajautāt par ilgo neklātienes cīņu starp zvejniekiem un makšķerniekiem. Kāda ir novada nostāja šajā jautājumā?

Ezerā ir veikti daudz un dažādi zinātniskie pētījumi par zivju resursu stāvokli un secinājumi tiem visiem ir līdzīgi – ezerā zivju ir ļoti daudz, pietiek visiem un paliek pāri. Tāpēc uzskatu, ka pašvaldības uzdevums ir atrast visām pusēm pieņemamu kompromisu, nekaitējot ezeram, tā zivju resursiem un ekosistēmai kopumā. Te jāņem vērā gan jautājums par tehnisko un normatīvo procesu organizāciju, vienas vai otras darbības ienesīgumu, kā arī par dažādu uzskatu un interešu sadursmi lēmumu pieņemšanas procesā. Ir dzirdēts viedoklis, ka iekšzemes ūdeņos zveja ir pelēks un necaurspīdīgs pasākums, gribētos šo sabiedrības uzskatu mainīt. Tāpat kritiski svarīgi ir sakārtot licenču atgriešanas sistēmu, kas šobrīd ir nepilnīga – tikai neliela daļa tiek nodotas aizpildītas, citas atgriež neaizpildītas vai vispār neatgriež. Tas, savukārt, nozīmē, ka nav iespējams precīzi noteikt makšķernieku ietekmi uz ezera zivju resursiem. Gribētos, lai ikviens pieiet atbildīgi Burtnieka resursu patērēšanā un saprot, ka ir daļa no tā tagadnes un arī nākotnes. Gribētos, lai Burtnieks kļūst par interesantu galamērķi ikvienam tā apmeklētājam, lai tas kļūst par mūsu kopīgo lepnumu.

Uzziņai: Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Saskaņā ar pēdējos gados veikto pētījumu, tā platība ir 4000ha, vidējais dziļums – 2m, dziļāka vieta – 3m, sateces baseins – 2250km2. Tā garums ir 13,5km, platākā vieta – 5,5km. Ezerā ietek 23 upes, un tas ir viens no lielākajiem sateces baseiniem Latvijā. Ezera apkārtnē ir veikti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi. Konstatēts, ka pirmās apmetnes Burtnieka krastā bijušas vismaz pirms 7 000 gadu pie Zvejnieku mājām Rūjas ietekas rajonā, kā arī Riņņu kalnā pie Salacas iztekas.





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS

     Marts 2019     

Tuvākie pasākumi
 



Izstrādāts DirectHit