Jaunumi

attēls

Radošā nometne "Jūras akmentiņi II" Rencēnos

2013-08-27

Augusta trešajā nedēļā Rencēnu pamatskolā uz radošo nometni „Jūras akmentiņi II” pulcējās 35 bērni, lai pēc garā vasaras brīvlaika sanāktu kopā, satiktu draugus  un „iesildītos” jaunajam mācību gadam. Pir

Augusta trešajā nedēļā Rencēnu pamatskolā uz radošo nometni „Jūras akmentiņi II” pulcējās 35 bērni, lai pēc garā vasaras brīvlaika sanāktu kopā, satiktu draugus  un „iesildītos” jaunajam mācību gadam. Pirmās dienas aizvadītas radošajās darbnīcās. Bērni iepazina naudas pasauli, zīmēja savu sapņu naudu, gatavoja pūķus, vārīja ievārījumu, spieda plūmju sulu, sportoja un dziedāja. Bet abas šīs dienas gaisā virmoja ilgas un nepacietība pēc tradicionālās divu dienu ekskursijas, kas šogad veda uz Kurzemi.

Pirmā pietura bija Latvijas Ceļu muzejs Šlokenbekas muižā, kur iepazināmies ar Latvijas ceļu nozares attīstību. Muzeja ekspozīcija ir izvietota muižas ēkās un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās. Muižas dzīvojamajā ēkā izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību. Tiltiem ir veltīta atsevišķa ekspozīcija ar nosaukumu "No laipas līdz iekārtam tiltam". Kalna ratnīcā apskatāma zirgu iejūgu un ratu kolekcija, bet Lejas ratnīcā izvietota ceļu būves tehnika. Muižas pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu ekspozīcija, kura vēsta par 19. gadsimta un 20.gadsimta sākuma muižas un zemnieku lauku sētas dzīvi.

Tālāk ceļš aizveda uz Valdemārpili, kur apskatījām visresnāko Latvijas liepu - Valdemārpils elku liepu pie Sasmakas ezera - Valdemārpils Dižliepas ciemā pie bijušās Sasmakas muižas kungu mājas. Tās stumbra apkārtmērs celma augstumā (30 cm virs zemes) bija sasniedzis 8,8m, bet dobuma trupes dēļ tas samazinājās līdz 8 m. Pēc noteikumiem, dižkokiem stumbra resnums jāmēra krūšu augstumā, t.i., 1,3 m no zemes. Bet vecajai elku liepai šajā augstumā stumbra apkārtmēru nemaz nav iespējams noteikt, jo tur jau sākas un tuvu zemei aizlokās milzu zari krietna vēriena resnumā. Lai iespaidīgie žuburi, kas no lielā smaguma aizvien vairāk noliecas uz zemi, nenolūztu, tiem ierīkoti balsti. Savulaik vētra nolauza daļu no liepas, atsedzot stumbrā milzīgu, prauliem pilnu dobumu. Slavenās liepas augstums - 22 m, kuplums jeb vainaga projekcija - 19 x 22 m. Liepas mūžs vērtējams ap 350-400 gadiem. Ir pamats domāt, ka tā ir vecākā un lielākā liepa ne tikai Latvijā, bet pat Baltijā.

Pēc tam devāmies atklāt bišu valstības noslēpumus Laumu dabas parkā.  Devāmies Bišu takā, kur varējām iejusties bites lomā, mēģinot tikt cauri putekšņu uztvērējam, mācījāmies „kāpt bitēs” ar dzeiņa palīdzību, ietērpāmies speciālos aizsargtērpos un pieredzējuša bitenieka vadībā iepazināmies ar īstas bišu saimes dzīvi un darbošanos, kļuvām par kūmām tikko dzimušai bitītei. Vai zināji, ka bites dzīve ir kā karjera, kuras veidošana jāsāk no pašiem pamatiem, apgūstot gan apkopēja, gan friziera, gan sarga darbu, gan arī dažādus citus pienākumus?

Neaizmirstams bija vakars Kolkas jūrmalā, kur vērojām uzlecošā pilnmēness  tiltu pār jūru (Vidzemes jūrmalā vakaros var vērot saulrietu), ar skatienu pavadījām kuģus viņu tālajā ceļā.
Otrajā dienā devāmies uz Kolkas ragu, kas ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Kolkas rags atdala Baltijas jūru no Rīgas jūras līča, jeb dižjūru no mazjūras. Kolkas bāka celta uz mākslīgi izveidotas salas 6 km garā sēkļa galā. Tā ir vienīga Latvijas sala jūrā. Jaunajā tērauda tornī bākas ugunis iedegās 1884. gada 1. jūlijā. Apskatījām arī nelielu daļu no Slīteres nacionālā parka, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Slīteres nacionālā parka teritoriju var uzskatīt par unikālu Baltijas jūras ģeoloģiskās vēstures muzeju. Zilo kalnu kraujā atrodas Slīteres bāka. Tā ir otra vecākā bāka Latvijā (būvēta 1849. – 1850. g.), virs jūras līmeņa visaugstāk esošā (82 m) un iekšzemē vistālāk celtā bāka. Bāka ir viena no populārākajām un visvairāk apmeklētākajām Kurzemes piekrastes bākām. Atrašanās vieta piecus kilometrus no Baltijas jūras krasta nodrošina iespēju pārskatīt gan Slīteres mežus, gan piekrasti, gan jūru un kuģus. Kopš 2002. gada bāka tiek izmantota par skatu torni, labiekārtota tūristu vajadzībām, stāvos izvietotas ekspozīcijas par dabu un piekrastes lībiešu ciemiem.

Netālu no Kolkas raga, Vaides pagasta „Purvziedos” ir apskatāma lībieša Edgara Hausmaņa – ilggadēja mežziņa, Slīteres rezervāta darbinieka, savāktā un apmeklētājiem eksponētā meža dzīvnieku ragu kolekcija -  550 aļņu, briežu un stirnu ragi. No daudzajiem ragiem 350 ir aļņu ragi. Tās nav medību trofejas, ragi ir atrasti Slīteres mežos, kad dzīvnieki tos maina. Šeit ir iespēja pasēdēt krēslos, kas veidoti no aļņu un briežu ragiem.

Mērojot ceļu cauri Ziemeļkurzemes piekrastei, gar acīm zib neskaitāmas priedes, šur tur pavīd arī egles un bērzi. Ja neizkāpj no autobusa, var rasties iespaids, ka piekraste ir tikai bezgalīgi priežu meži, un grūti pat nojaust par jūras krasta dažādību. Ar gleznainām pludmalēm priecē Valgalciema–Kaltenes jūrmala, kas it kā nosēta ar lielākiem un mazākiem laukakmeņiem. Šeit – Kaltenes akmeņainajā pludmalē pēc kopīgas peldes jūrā un launaga ieturēšanas dalījāmies iespaidos par aizvadītajām dienām un izteicām vēlēšanos pēc gada satikties jau „Jūras akmentiņos III”.

Skolotāja Indra Mūrniece





ZIŅU ARHĪVS



2021    2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks

Ar iepriekšēju pierakstu (pagastu pārvaldēs bez pieraksta apmeklētāju pieņemšanas laikos)
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Piekļūstamības paziņojums

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit