Jaunumi

attēls

Gatavojoties pasākumam "150 gadi kopš II Dziesmu svētkiem Jēkabkalnā”, iepazīsti vēstures liecības

2014-11-24

Parasti mums šķiet, ka zinām par tuvākajiem kaimiņiem pietiekami daudz, bet aizvien man ir nācies sev atzīties, ka ikvienā mūsu novada pagastā jau piecu gadu garumā atklāju atkal un atkal kaut ko no jauna. Pieņemu, ka jums ir līdzīgi, tāpēc vēlos lasītājus iepazīstināt ar vēstures liecībām un Sigurda Rusmaņa stāstu  par Jēkabkalnu, kas izlasāms viņa  literārajā darbā “Neiepazītā Latvija”.

“No Matīšiem uz Bauņiem, bez steigas” no Matīšiem ceļi ved dažādos virzienos.


Matīši (2001. gads)

Turpinot ceļu Bauņu muižas virzienā, aiz Kalvēm drīz jau redzama Bauņu muižas parka daļа - pa kreisi no ceļа paralēlu dīķu sistē¬ma ar regulāriem koku stādījumiem. Galvenais parka dīķis pa¬liek pa labi, tajā ir saliņа. Vecā ceļа otrā pusē atrodas Vērgu kalns. Celiņš no laivu piestātnes vedis uz muižas pili (18. gs. 70. gadi). Tagad tur izdevīgāk nokļūt no krustojuma ar aleju, kas pa kreisi ved uz Jēkabkalnu, griežoties pa labi.

Muižа dibināta 1638. gadā. Zīversu dzimtas īpašumā pils atradās no 1747. gada. Tieši ģе¬nerālis Zīverss licis rakt kanālus un apstādīt to malas kokiem, iz¬veidot lielu dīķi ar ķieģеļu dibenu. Drīz рēс galma apvērsuma, kad 1744. gadā Krievijā sāka valdīt Рētera I meita Elizabete, atceroties Zīversa atbalstu, muižas īpašnieka dēlu Jēkabu Jāni Zīversu ieceļ par Novgorodas gubernatoru un īsteno slepenpadomnieku. 1781. gadā Zīverss no šiem amatiem atsakās un atnāk dzīvot no tēva mantotajā Bauņu muižā.

Piemiņas akmens Jēkabkalnā (2001. gads)

Jēkabkalns atrodas Bauņupītes (garums 10 km) labajā krastā (ejot no muižas puses, drīz aiz tilta redzams norādes akmens). Tur atrodas piemiņas akmens II Dziesmu svētkiem, ko 1865. gadā sarīkoja Juris Neikens. Šо ak¬meni 1990. gadā uzstādīja skolotāja Lauma Sni¬ķere. Dziesmu svētku norisi sī¬ki aprakstījis pats J. Neikens. Pats Jēkabkalns ir iegarens 700m garš pacēlums „drumlina galā”, kura pla-tums ir 300m. Тā absolūtais augstums ir 58 mvjl. Tas apaudzis ar egļu-оšu mežu, bet te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, pa¬rastie dižskābarži, riekstu koki. Tur bijis arī no ķieģеļiem mūrēts paviljons ar četrām kolonnām, saukts par medību paviljonu.

1929. gadā Rihards Rudzītis tos gan nosaucis par "mūra vasarnīcu", jau tad te bija "palikušas tikai atmiņas no senās godības" un "ik uz soļа celmi un atkal celmi". Jēkabkalnā ir dziļа grava. Vienā tās pusē bijusi estrāde, otrā - balles placis. Nelielās raktās Mugurupītes malā ir akmeņu "ievalgs", it kā sola veidā ar visu atzveltni, ko jau no veciem laikiem sauc par Katrīnas solu, kas esot veidots 18. gs.

Kas par II Dziesmusvētkiem rakstīts vēstures avotos, var izlasīt www.periodika.lv . Publicējam nelielu teksta daļu tiem, kuri prot lasīt vecajā drukā ar “tulkojumu” tiem, kuri to neprot.
Dziesmusvētki Trešā Vasarsvētku dienā 1864. gadā Dikļos un 1865. gadā Matīšos svētīti. Nu, sākas liela dziedāšana. Tie seši dziedātāju pulki trīs lāgās cits pēc cita nāce priekšā katrs ar savām dāvanām un svētku upuriem.

Papriekš visi dziedātāji no tām septiņ’ zemes draudzēm, var būt 140 vīri, kopā vienā korī to dziesmu nodziedāja: "Tev, tev mans Dievs es slavēt sākšu." Tas bij’ gan derīgs iesākums, kas prātu augšup cilāja un sirdi sildīja ar svētu prieku.

Tad Matīšu mācītājs kā mājas tēvs šos vārdus runāja: ”No sirds jūs apsveicināju mīļus ciemiņus no tuvienes un tālienes dziedātājus un klausītājus uz šiem svētkiem. Jo šie svētki ir priecīgi svētki, un mums jāpriecājas šodien par daudz lietām. Jāpriecājas par dziedāšanu kā jauku dāvanu, ko Dievs mums devis. Kurš to nebūtu piedzīvojis, ka dziesmas, arī laicīgas, sirdi vieglinājušas un dažās bēdās priecinājušas! Jāpriecājas par dziedāšanas garu, ka no šiem svētkiem neatraujamies, bet vēl vairāk piespiežamies, jo ar sirds pateicību un prieku šodien še redzu dažu dziedātāju pulciņu, ko pērn Dikļos neredzējām un tāpat priecādamies redzu tos dziedātāju pulciņus ar ko jau pērn iepazinušies...”.

Oriģinālraksts:
Dziesmu svētku norise 1865. gadā (PDF). Teksts labajā pusē apakšējā daļā.
Dziesmu svētku norise 1865. gadā 2. daļa (PDF) Teksts kreisajā pusē 2. un 3. rindkopā.

Matīšu pagasta kultūras nama vadītāja,  Ligita Jenča

 





ZIŅU ARHĪVS



2021    2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks

Ar iepriekšēju pierakstu (pagastu pārvaldēs bez pieraksta apmeklētāju pieņemšanas laikos)
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Piekļūstamības paziņojums

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit