Jaunumi

"LA" laikraksts: "Kas labāks: mazāks vai lielāks novads?"

2009-12-14

Rundāles novads, kurā apvienojošies Rundāles, Viesturu un Svitenes pagasti, teritorijas ziņā (231 km2) ir 17. mazākais novads Latvijā, atrodas bijušajā Bauskas rajonā, no austrumiem iespiests starp trīs reizes lielāko Bauskas novadu, no rietumiem – sešas reizes lielāko Jelgavas novadu, bet dienvidos ir Lietuva. Kad vasarā apzvanīju visus jaunos novadu vadītājus, vaicādams par noskaņām, sākot darbu jaunajā pašvaldībā, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis bija viens no retajiem, kas nesūkstījās par ekonomisko situāciju, un vienīgais, kurš apgalvoja, ka ir labāk nekā treknajos gados, jo cenas ejot uz leju, nav problēmu ar darbaspēku.

Savs labums gan krīzē, gan mazumā

"Es no saviem vārdiem neatsakos," tagad teic A. Okmanis. "Pašlaik ceļam bērnudārzu, kura tāme ir 810 000 latu – treknajos gados šā paša bērnudārza tāme bija 1,6 miljoni latu... Par 37 000 latu izremontējām 900 metru garu ielu – treknajos gados tāme bija 108 000 latu... Cik varēsim, ielas rekonstruēsim arī turpmāk. Man ir sajūta, ka cenas vēl ies uz leju. Izmantosim krīzi, cik vien varēsim, lai sakārtotu savu saimniecību.''

Vēl ar Eiropas fondu līdzfinansējumu tiek labiekārtota Pilsrundāles vidusskola un Svitenes kultūras nams, kurā novads plāno atvērt (līdz šim tāda nav bijusi) savu mūzikas un mākslas skolu, – un tas notiek laikā, kad citas pašvaldības apsver šīs skolas slēgt...

Optimistiski noskaņots A. Okmanis ir arī par sava novada izmēriem: "Nākotne ir tikai mazajiem novadiem! Zinu, kā sokas kaimiņiem – lielajiem Bauskas un Jelgavas novadiem. Viņu deputātus, kas ar varu salikti kopā, smaidīgus redz reti. Cik daudz laika pagājis, bet vēl visur pagastu pārvaldes nav izveidotas, visādi strīdi, politika. Lielajos novados redzam, ka vara ir attālinājusies no tautas – deputāti lemj par katru mazdārziņu vai mazo projektu katrā pagastā, kuru, piemēram, Jelgavas novadā ir 13. Kas tur vispār var iedziļināties un zināt?! Pat es jau jūtu, ka līdz ar divu pagastu klāt nākšanu mans skats palicis centrisks. Nu neredzu lielajiem novadiem pagaidām nekādu ekonomisku priekšrocību."

Mazie lai nesapriecājas

Tomēr Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune aicina mazos pārlieku nesapriecāties: "Kādu brīdi tādi kā Rundāles novads varbūt dzīvos labi, bet pēc tam? Būs funkcijas, ko viņi nespēs veikt un būs spiesti pirkt no mums, lielajiem, piemēram, izglītības sistēmas metodisko uzraudzību, kultūras un sporta pakalpojumus. Tā Ozolnieku novads pirks dažus pakalpojumus no Jelgavas novada. Vēl mazajiem novadiem pietrūks kapacitātes, lai piesaistītu Eiropas naudu un projektus. Jā, piekrītu, mazo pluss – vieglāk pārraudzīt."

Jelgavas novads pa diagonāli ir 70 kilometri. Tas stiepjas pāri visai Latvijai no leišmales dienvidos gandrīz līdz pašam Rīgas līcim ziemeļos, apvieno 13 pagastus un teritorijas ziņā (1319 km2) ir 11. lielākais Latvijā.

"Domē iekļuva sešu partiju pārstāvji, bet pēdējās domes sēdēs balsojumi ir vienbalsīgi – 17:0. Tā ka Okmanim nav taisnība, mēs neesam kašķīgi. Jautājumus mēs tiešām izskatām daudz, vienā no domes sēdēm to bija pat 150, bet – ja izdala uz pagastu skaitu, tad nemaz tik daudz nav. Lēmumprojektus sagatavo – kaut vai par tiem pašiem mazdārziņiem – un par tiem ar savu galvu atbild pagastu pārvaldnieki. Viņi par savu teritoriju ir galvenie: nav tā, kā te viens otrs no bijušās rajona padomes iedomājās, ka, piemēram, te, no centra, kultūras departaments piecu cilvēku sastāvā pārvaldīs 13 kultūras namus, sporta departaments – 13 sporta namus un tā tālāk. Nekā! Centrā paliek tikai daži cilvēki, kuriem jāatbild par metodisko, bet ne praktisko vadību," skaidro Z. Caune.

No lielāka novada priekšrocībām Jelgavas novada pašvaldības vadītājs min lielākas iespējas noalgot augsta līmeņa speciālistus. "Kad vajadzēja pasteigties ar pieteikumiem valsts atbalstītajā māju siltināšanas programmā, man nebija problēmu mobilizēt speciālistus, kas triju dienu laikā sagatavoja septiņu pagastu 12 projektus par pusotru miljonu! Katrā pagastā atsevišķi nekas tāds nebūtu bijis iespējams. Tāpat esmu izveidojis ļoti spēcīgu būvvaldi un juridisko biroju, lai nebūtu problēmas ar plānošanu un dokumentu kvalitāti, kas vienmēr ir bijis mazu pašvaldību klupšanas akmens. Gudri informātikas nodaļas speciālisti pašlaik strādā pie vienotas informācijas bāzes izveides, pilnībā datorizēsim domes deputātu darbu un domes sēdes, lai nebūtu jātērē milzīgās papīra ķīpas."

No atsevišķu skolu slēgšanas Jelgavas novads izvairījās tikai tāpēc, ka uz tām no lielākām skolām izdevās pārsviest daļu finansējuma.

Cīņa un domas par patstāvību

A. Okmanis tagad jūtoties kā 1994. gadā, kad sācis strādāt par pagasta priekšsēdētāju un daudzas lietas bija jāsāk no jauna, tikai šim laikam ir savas priekšrocības: pieejams finansējums un uzkrāta darba pieredze.

Reklāma
 Iespējams, tieši pieredze un arī politiskā ietekme (nav gan nevienas partijas biedrs, bet bijis Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs) ļāva Rundālei izkarot savu patstāvību – 2007. gada kartē tā bija piedalīta Bauskas novadam.

"Veicu zināmas politiskas darbības..." mazliet noslēpumains ir A. Okmanis. "Citi gāja uz Satversmes tiesu, es aizgāju pie pašvaldību ministra Zalāna un teicu: "Kā tad tā – tepat gandrīz blakus esošais Tērvetes novads ir gan mazāks par mūsējo, mazāk arī iedzīvotāju, nav vidusskolas, bet viņiem būs savs novads, tad kāpēc mums nevar būt?" Zalānam nebija argumentu, un nākamajā novadu kartes zīmējumā bijām jau brīvi." Līdzās esošie Īslīces un Gailīšu pagasti, kas bija pat bagātāki par Rundāli, sūdzējās Satversmes tiesā un valstij zaudēja.

Interesanti, ka pašos reformu pirmsākumos arī Viesturu un Svitenes pagasti tā kā gribējuši būt atsevišķi, taču abu pagastu deputāti ātri vien sapratuši, ka no tā nekas lāgā neiznāks, un nolēmuši biedroties ar rundāliešiem.

"Es jau arī savulaik šaubījos, vai labāk neiet klāt pie lielāka novada, jo valsts, ja gribēs, mazo vienmēr varēs nospiest uz ceļiem, bet – pievienoties varēsim vienmēr, daudz dārgāk un sarežģītāk būs atvienoties," domā A. Okmanis.

Aprunājoties ar pilsrundāliešiem – celtnieku Aldi Iesalnieku, pārdevēju Ingūnu Kalniņu u. c. –, īstas sarunas par pašvaldību reformu nesanāca: jā, zinām, ka notikusi reforma, ir novads, bet nekas jau nav mainījies. Cilvēku kopējais noskaņojums: ir krīze, nav naudas un darba, mūs daudz neinteresē, kas kur sēž pašvaldībā, mums pašiem savas problēmas.

Pagastu pārvaldes strādā!

Svitenes pagasta pārvalde atrodas desmit kilometrus zemes ceļa attālumā no novada centra Pilsrundalē. Pagasta centrs kluss. Tikai dzirdams, ka netālu tīrumā strādā lauksaimniecības tehnika. Kādi atveduši, zālītē nolikuši un tirgo lietotas drēbes. Kā jau tas tradicionāli pie lauku veikaliem, sēž daži vīri un no plastmasas pudelēm dzer alu.

"Nezum vairs te kā agrāk," grūtsirdīgi saka pārvaldes lietvede Sandra Smilga un, šķiet, notrauc pat asaru. "Jūtamies kā īstā lauku nomalē, iedzīvotāji ļoti maz nāk, kaut gan var saņemt tos pašus pakalpojumus ko agrāk – šajā ziņā nekas nav mainījies. Joprojām sportojam, notiek kultūras pasākumi, darbojas pulciņi, gan jau būs labi. Nebija jau mums nekādas izvēles – bija jāiet pie Rundāles."

Pārvaldē strādā pārvaldnieks, lietvede, sociālā darbiniece un astoņi tehniskie darbinieki.

Gandrīz identiska pārvalde izveidota Viesturu pagastā. Arī tur pārvaldnieks nav uz vietas (sapulcē pie šefa – novada priekšsēdētāja).

Uz vietas ir tikai lietvede Zaiga Ārente. Arī viņa teic, ka iedzīvotāju dzīvē nekas īpaši nav mainījies, ja neskaita, ka bāriņtiesa un dzimtsarakstu nodaļa atrodas Pilsrundālē (iesniegumus gan zināmos laikos var iesniegt uz vietas) un nevar vairs ieiet kabinetā un izkratīt sirdi pašvaldības vadītājam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) neesot saņēmusi sūdzības, ka kādā Latvijas pagasta centrā nestrādātu pārvalde, arī nekur publiski nav dzirdēti objektīvi iedzīvotāju pārmetumi, ka kādā pārvaldē nevar saņemt kādu pakalpojumu. Izskatās, ka jauno novadu vadība dara visu iespējamo, lai pierādītu, ka spēj pārvaldīt savu teritoriju. Tāpat ministrija pagaidām nav saņēmusi nevienu sūdzību (lai arī lūgusi ziņot) no novadiem par problēmām ar bijušo rajonu struktūru reorganizāciju un īpašumu pārņemšanu, ar ko jātiek galā līdz šā gada beigām.

***

VIEDOKLIS

"Paskatīsimies pēc gada," vērtēt to, kurš labāks: mazāks vai lielāks novads, nesteidzas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš iepriekš nav slēpis savu iestāšanos par lielajiem novadiem. "Nevajag arī nekad vienu situāciju izraut no konteksta. Lokālpatriotisms ir apsveicams, ar to var atrisināt dažu labu jautājumu, taču jāsaprot, ka lielāka novada lielāks budžets nav tikai matemātiski saskaitīti cipari, bet tā ir arī lielāka iespēja manevriem. Piemēram, ja mazā novadā ir viena vidusskola, bet skolēnu skaita dēļ tā ir jāslēdz, ko maza novada deputāti var piedāvāt? Neko... Lielā novadā ir vairākas vidusskolas un deputāti bez lielām problēmām nolems, kā aizvest bērnus uz tuvāko skolu."

Avots: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/pasvaldibas/?doc=65257&date=2009-10-13





ZIŅU ARHĪVS



2021    2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Piekļūstamības paziņojums

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit