Jaunumi

"LA" laikraksts: "Miljoniem latu no Eiropas fondu naudas tiek izšķiesti "zemcenu" projektos"

2009-11-26

"Galvenais ir dabūt pasūtījumu par jebkādu, kaut nereāli zemu cenu. Sanāks uzbūvēt – labi. Nesanāks – dievs ar viņu, ka tikai avanss rokā. Bet, ja uzvar kāds cits, tad iesniegt sūdzību: ja ne man, lai nevienam. Pašvaldības norūpējušās, ka ar šādu stratēģiju uz pašvaldību iepirkuma konkursiem nāk daudzi būvnieki. Savukārt būvuzņēmēji uzsver: jādara gals neskaidrajai iepirkumu sistēmai, iepirkumu nolikumu rakstīšanā laižot fantāzijas zirgus ganībās, bet miljonu projektus vērtējot darbiniekiem, kuriem nav saprašanas par būvniecību.

"Godīgi startēt pašvaldību būviepirkuma konkursos kļuvis bezjēdzīgi," tā notiekošo vērtē būvfirmas SIA "RRKP būve" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš. "Cenas, ar kurām pie pasūtījumiem šobrīd uzvar konkursos, vairs pat nav dempinga cenas. Tās ir cenas, par kurām neko uzbūvēt nav iespējams, un neviens nezina, ar ko šie procesi beigsies."

Par ikdienišķām esot kļuvušas situācijas, ka konkursā piesakās desmit vai pat divdesmit uzņēmumu, vairākums no tiem piedāvā cenu ap 150 tūkstošiem, daži pat 200 un 300 tūkstošus, taču starp tiem viena firma, solot "divdesmit viena gada garantiju" un zibenīgus termiņus, gatava visu paveikt par nieka 80 tūkstošiem latu. "Dempings būvniecībā nav nekāds jaunums, un cenu, kas vienāda vai pat zemāka par pašizmaksu, piedāvā ne viens vien uzņēmums," stāsta A. Kalniņš, "taču šī ir vienkārši neiespējama cena. Ja tāda uzvar, tālākie scenāriji var būt tikai daži." Pirmais: firma, sākusi būvēt, pieprasīs līdzekļus populārajām "neparedzētām izmaksām". Ja naudu nesagādās, celtniecība apstāsies. Otrs: pasūtījums kaut kā tiks paveikts, izmantojot viszemākās kvalitātes materiālus, paliekot parādā apakšuzņēmējiem, piegādātājiem, nemaksājot nodokļus. Trešais: neticami lētie celtnieki, saņēmuši avansu, pasludinās maksātnespēju.

Strīdu karuselis griežas gadu

Kopš arvien vairāk būvnieku nonāk uz bankrota sliekšņa, parādījusies tāda uzņēmumu kategorija, kuriem "par katru cenu vajag vinnēt un kuriem acīmredzot vienalga, kas tālāk notiek ar šo būvi", atzīst Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Par to, ka šādi uzņēmumi tiek pie pasūtījumiem, atbildība pirmkārt jāuzņemas pašām pašvaldībām, kas "īsti nezina, ko grib", uzskata V. Puriņš. "Ja eksperts pārbaudītu, kā šīs zemo cenu tāmes veidojušās, mēs redzētu, ka 50 – 70% no pretendentiem jau priekšatlasē izlidotu ārā. Vai nu celtniecības materiāli pilnīgi atšķiras no paredzētajiem, vai citas nepatiesības sarakstītas." Otrkārt, saka V. Puriņš, pašvaldības pašas sevi iegāž, par konkursa kritēriju izvirzot zemāko cenu, lai gan likums ļauj izvirzīt arī "saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu".

Gan zemākās cenas kritērijs, gan saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijs – abi ir riskanti, atzīst Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs: "Ja izvēlamies lētāko, tad skaidrs, ka saņemsim arī zemāko kvalitāti. Turpretī, ņemot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, riskējam, ka process var ievilkties bezgalīgi, jo šos konkursus ir ļoti viegli apstrīdēt."

Tukumā pārsūdzību dēļ ievilkušies vairāki iepirkumi, un viens no spilgtākajiem piemēriem ir jaunā bērnudārza celtniecība par ERAF līdzekļiem. Kaut pašvaldība pirmo būviepirkuma konkursu izsludinājusi jau pērnā gada rudenī, līgumu izdevies noslēgt tikai šogad septembra beigās. Būvnieka meklēšanas hronoloģija griežas kā trakā karuselī. Vispirms konkursā uzvar SIA "I.S.A.M.", nolikumu apstrīd SIA "Merks". Iepirkumu aptur, rīko jaunu konkursu. Tajā uzvar SIA "Mūsu māja". SIA "I.S.A.M." iesniedz sūdzību, seko jauna vērtēšana, pēc kuras SIA "Mūsu māja" piedāvājumu noraida, par uzvarētāju atkal atzīstot SIA "I.S.A.M.". Nu sūdzību iesniedz SIA "Mūsu māja". Atkal jauna izvērtēšana, SIA "I.S.A.M." tiek noraidīts, atkal uzvar SIA "Mūsu māja". SIA "I.S.A.M." atkal iesniedz sūdzību... Tikpat strauji mainās cenas – te sākotnēji paredzētie 1,3 miljoni, te 1,1 miljons, te 949 tūkstoši, te 814 tūkstoši. Karuselis rimis tikai šoruden, kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) beidzot atļāvis slēgt Tukuma domei līgumu ar SIA "Mūsu māja".

J. Šulcs neslēpj, ka "īstas pārliecības, ka veiksmīgi tiksim galā, mums nav. Uzņēmumam "Mūsu māja", ar kuru esam noslēguši līgumu, nepārtraukti kāds pieprasa maksātnespēju, un tas rada šaubas, vai viņi spēs projektu paveikt, bažījamies arī par kvalitāti". Diemžēl tālāko, kas notiek pēc līguma noslēgšanas, "IUB vairs nekontrolē, un tur nu mums jātiek galā pašiem", atzīst J. Šulcs.

Darbs izšķiests velti

Apstrīdēšanu dēļ "gandrīz bezgalīgi" ievilkušies konkursi ir daudzu Latvijas pašvaldību problēma, apliecina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. "Kopš būvniecībā iet cīņa uz dzīvību un nāvi, sūdzēšanās kļuvusi par savdabīgu konkurences ieroci. Katrs, kurš nedabū pasūtījumu, sniedz savu sūdzību."

Astoņos mēnešos no piebūves ne ķieģeļa, vien izšķiests laiks un kilogramiem notērētā papīra, lai gan celtniecību, ieguldot 700 tūkstošus valsts naudas, bija cerēts pabeigt jau nākamā gada sākumā – tāds ir Kuldīgas bērnudārza "Ābelīte" piebūves celtniecības iepirkuma konkursa rezultāts, kuru būvnieki apstrīdējuši trīs reizes. Tāpat pārsūdzību dēļ Kuldīgā kavējas arī bijušās sinagogas pārbūve par bibliotēku par ERAF finansējumu, ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts u. c. "Lai kā mēs censtos visu izdarīt juridiski pareizi, kāds vienmēr atradīs niansi, lai konkursu apstrīdētu," saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Piemēram, Kuldīgas sinagogas pārbūves projektā kavēšanās pašvaldībai rada kaitējumu, tomēr "Eiropas naudu nepazaudēsim, jo varam to apgūt līdz 2013. gadam", bet "Ābelītes" gadījumā, ja turpināsies apstrīdēšana, "ir bažas, ka novads vispār var zaudēt valsts piešķirto dotāciju", atzīst I. Bērziņa.

Tā jau noticis Ogrē. Kamēr Iepirkumu uzraudzības birojs skatījis sūdzības par domes iepirkuma konkursu Ogres 1. vidusskolas telpu remontam, valdība paspējusi veikt budžeta grozījumus, "atņemot" iepriekš piešķirto 160 tūkstošu latu valsts mērķdotāciju. Tāpat novads pazaudējis pat Eiropas naudu – 36 tūkstošu latu mērķdotāciju sociālās mājas rekonstrukcijai. "Līdz ar to divu gadu darbs, kas ieguldīts, izstrādājot tehnisko projektu, organizējot iepirkumu, vērtējot, izsūtot paziņojumus, izrādījies veltīgs," stāsta Ogres novada domes iepirkumu komisijas vadītāja Valda Zvaigzne.

Sports, bizness un atriebība

Pavisam Ogrē pārsūdzēšanas dēļ šogad iestrēguši vismaz desmit iepirkumi: par vairākiem mēnešiem ievilcies Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts (8,7 miljonu latu apmērā), ERAF finansēta bērnudārza būve, jumta segumu renovācija, tautas nama rekonstrukcija u. c. Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzskata, ka pašreizējā iepirkumu sistēma nestrādā ne valsts, ne pašvaldību interesēs: "Nav normāli, ka jebkurš, kuram ienāk prātā, var ievilkt mūsu iepirkumus uz trim, četriem vai pat astoņiem mēnešiem. Krīzes laikā būtu jācīnās par katru latu, kuru ieguldīt infrastruktūrā un sildīt ekonomiku, bet mēs tā vietā stiepjam gumiju, ļaujot miljoniem latu no Eiropas fondiem stāvēt iesaldētiem."

Kā piebilst E. Bartkevičs, "nav noslēpums, ka sūdzēšanās kļuvusi par biznesu. Uzņēmumi, kuriem neizdodas uzvarēt konkursā, atrod kļūdas, iesniedz sūdzību un uzvarētājam pieprasa: samaksā mums tik un tik, ja gribi, lai iesniegumu atsaucam".

Tieši nolūkā izskaust sūdzēšanos par publiskajiem iepirkumiem "biznesa", "atriebības" vai "sporta pēc" šovasar Saeimā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ieviešot sūdzību iesniedzējiem iemaksāt tā saucamo "blēžu nodevu" jeb nodrošinājuma naudu, kas paliek valsts kasē, ja sūdzība izrādās nepamatota. Piemēram, 500 latu, ja līgumcena nepārsniedz 250 tūkstošus latu; 1000 latu, ja līgumcena starp 250 un 500 tūkstošiem; 2000 latu, ja līgumcena starp 500 tūkstošiem un miljonu latu utt. (Šo normu, kas stājās spēkā šā gada 1. septembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā nedemokrātisku šovasar gan apstrīdēja Satversmes tiesā, kas to pieņēmusi izskatīšanai.)

"Blēžu nauda" iedarbojusies
 
Kopš septembra sākuma, kad stājās spēkā prasība par nodrošinājumu, sūdzību skaits par valsts un pašvaldību iepirkumu konkursiem tiešām ievērojami samazinājies, informē IUB. Līdz jaunās normas ieviešanai birojs saņēmis vidēji 4,5 iesniegumus dienā, bet pēdējo divu mēnešu laikā – tikai 1,5 dienā, tātad par 66% mazāk, stāsta IUB pārstāvis Juris Kalējs. Viņš gan piebilst, ka secinājumus izdarīt pāragri, jo "precīza statistika var tikt veidota tikai brīdī, kad apritējis viens kalendārais gads". Turklāt jāņem vērā, ka sarūk arī kopējais izsludināto iepirkumu skaits.

Lai gan vēl grūti spriest, kā likuma izmaiņas strādās praksē, "drošības naudas" ieviešana ir solis uz priekšu, uzskata I. Bērziņa. Arī E. Bartkevičs nodrošinājuma prasības ieviešanu vērtē atzinīgi, tomēr tas vien neko daudz nedošot. "Likums tikai nupat stājies spēkā, un ziediņus vēl neredzam, kur nu vēl augļus. Otrkārt, lielām firmām tāpat nebūs problēmu to naudu samaksāt, tādēļ vēl svarīgāk būtu ieviest ierobežojumus, cik ilgi drīkst vilkties pārsūdzību izskatīšana." Savukārt J. Šulcs domā, ka jāievieš noteikums, ka pārstrīdēšana var notikt tikai vienu reizi, lai apstrīdēšana nevilktos bezgalīgi.

Konkursi jāvērtē profesionāļiem

Bet būvuzņēmēji apgalvo: sūdzību birums Iepirkumu uzraudzības birojā ir nevis iepirkumu kavēšanās cēloņi, kā tas tiek maldinoši pasniegts, bet gan sekas pašvaldību "radošajai fantāzijai", izstrādājot konkursu nolikumus. To apstiprina arī IUB dati – apmēram puse visu sūdzību tiek atzītas par pamatotām.

Iepirkumu konkursus pašvaldībās nereti rīko darbinieki bez elementārām zināšanām būvniecībā, uzsver V. Puriņš: "Ja pats no būvniecības nezina neko, tikai to, ka ir pods, durvis un logs, tad pašvaldībām vajadzētu pieaicināt speciālistus. Un tiem vajadzētu būt nevis individuāliem ekspertiem, bet ekspertu firmām, jo viens cilvēks nevar pārzināt visu: ūdenssistēmas, IT, ugunsdzēsību, vēdināšanu, elektrību, celtniecības darbus un santehniku."

Līdzīgi domā SIA "Orions celtniecības kompānija" valdes loceklis Igors Tarkovs, kura vadītais uzņēmums šogad tika atzīts par uzvarētāju Ogres iepirkuma konkursā par 1. vidusskolas telpu remontu, kas, konkurenta pārsūdzēts IUB, beidzās ne ar ko, jo pašvaldība dotāciju zaudēja: "Ja sludina būviepirkuma konkursu, tas būtu jādara profesionāļiem, celtniekiem. Nevis cilvēkiem, kuri vienu dienu iepērk mēbeles, otru dienu pārtiku, bet trešo dienu nezin ko."

Lai gan I. Tarkovs uzskata, ka konkurenti pasūdzējušies vienkārši pēc principa "ja nav man, tad lai nav nevienam", tomēr IUB sūdzību atzinis par "daļēji pamatotu", aizliedzot slēgt līgumu ar I. Tarkova vadīto firmu.

"Cik zinu, viņiem cena bija divreiz zemāka nekā mūsu. Nu tad atrada kļūdas un pasūdzējās. Problēma pašos pamatos – galvenais kritērijs bija zemākā cena." Bet nolikumā taču rakstīts: saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. "Jā, bet uzsvars tāpat uz zemāko cenu, kā vairākumā šo konkursu," teic I. Tarkovs. Viņš gan uzskata, ka pamatproblēma ir nevis vieglā sūdzēšanās iespēja, bet gan pašvaldību izstrādātie konkursu nolikumi, kas "sacepti uz ātru roku".

"Jā, ir tādi "zēni", kuriem ūdens smeļas mutē, jāsaņem pasūtījums par katru cenu, un tādēļ viņi gatavi darīt jebko, dot nereālu dempinga cenu vai sūdzēties sporta pēc. Tādi būtu ar mietu izdzenājami. Taču mūs saukt par sūdzībniekiem nav nekāda pamata," saka Rīgas būvuzņēmuma "Pilnsabiedrība ARMT" valdes loceklis Andris Bezbailis, kura pārstāvētais uzņēmums ir viens no "vainīgajiem", kuri "izjaukuši" bērnudārza "Ābelīte" piebūves celtniecības iepirkuma konkursu Kuldīgā, to trīs reizes apstrīdot.

Neskaidri nolikumi

A. Bezbailis ir pārliecināts, ka Kuldīgas novada dome apzināti lobē vietējos uzņēmējus – trīs reizes pēc kārtas dome par bērnudārza iepirkuma konkursa uzvarētājiem izraudzījusi firmas Kuldīgas "Kurzemes ligzda" un "Jumis Z", kurām, pēc A. Bezbaiļa domām, vienkārši ir īstā "politiskā aizmugure". "Nolikuma prasības par pieredzi un apgrozījuma līmeni viņi apiet, vienkārši saskaitot abi savas pieredzes un apgrozījumu kopā – kā anekdotē, kur trīs sešgadīgi zēni sametas kopā un nopērk alkoholu, jo viņiem kopā ir jau astoņpadsmit," stāsta A. Bezbailis. Visas trīs apstrīdēšanas reizes IUB sūdzības atzinis par pamatotām, liedzot pašvaldībai slēgt līgumu ar šīm firmām.

Apmierināts ar astoņus mēnešus ieilgušo strīdēšanos nav arī tā trīskāršais uzvarētājs – SIA "Jumis Z" vadītājs Imants Kristovskis. "Nav iespējams normāli plānot darbu, ja konkurss visu laiku ievelkas. Ja būtu skaidrs konkursa nolikums, visas šīs sūdzēšanās atkristu. Tam būtu jābūt daudzmaz standartam, nevis kā pašlaik, kad katrs raksta savus noteikumus, un veselu nedēļu jāsēž un jāgudro, lai atšifrētu."

Inga Bērziņa: "Arī mēs būtu priecīgi, ja būtu kāds paraugnolikums, pēc kura vadīties, jo ir ļoti grūti uzrakstīt tādu, kas būtu visiem akceptējams. Skatot sūdzības un mums aizstāvot savu pozīciju, brīžam pārņem mulsinošas sajūtas. Šis process pārvērties par tādām kā juristu sacensībām, kurš atradīs sīkāko juridisko niansi, kurai pieķerties."

I. Kristovskis, pieļauj, ka sarežģījumi mazinātos, ja IUB būtu lemtspējīgāks: "Ja viņi pateikuši, ka lēmums jāpārskata, tad lai rekomendē: ar to līgumu slēgt, ar to neslēgt." Tajā pašā laikā viņš ir arī pārliecināts, ka "vairāk teikšanas jādod arī pašvaldībām, lai varētu konkursa uzvarētāju izvēlēt tā, lai vietējiem cilvēkiem vairāk darba", un neslēpj, ka "Kuldīgā, no mana skatu punkta, diezgan labi cenšas, lai tieši vietējie varētu vinnēt".

Tikmēr A. Bezbailis atzīst, ka viņa firma bērnudārza konkursā, kur atkal notiek jauna izvērtēšana, turpmāk, visticamāk, vairs necīnīsies, jo, ja "nu atzīs par uzvarētāju, tāpat pasūtītājs vēlāk mūs izģērbs plikus".

UZZIŅA

Šogad par valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrām būvniecībā IUB saņēmis 518 iesniegumus; izskatīti 333, par pamatotiem atzīta puse jeb 169.

Sākot ar 2002. gadu, kopējais sūdzību skaits vidēji ik gadu palielinājies par aptuveni 35%, salīdzinot ar katru iepriekšējo gadu.

Visbiežāk apstrīd iepirkumu procedūru rezultātus, toskait par nepamatotu pretendentu izslēgšanu no iepirkuma procedūras un punktu piešķiršanas pamatotību vērtēšanas kritērijos.

Raksturīgākie pārkāpumi iepirkumu dokumentācijā ir nesamērīgu kvalifikācijas prasību izvirzīšana pretendentiem. Pārkāpumi, vērtējot iesniegtos piedāvājumus: vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pārkāpumi, nepamatota atkāpšanās no nolikumos izvirzītajām prasībām, neatbilstoša nolikumos izvirzīto prasību interpretēšana un piemērošana, Publisko iepirkumu likumā noteikto procesuālo darbību neievērošana."

Avots: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=67961





ZIŅU ARHĪVS



2021    2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Piekļūstamības paziņojums

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit