Jaunumi

attēls

Pasākums Rencēnos jeb cik maz mēs viens par otru zinām…

2016-09-06

Kad balto stārķu pulciņi uz saviem spārniem aiznes vasaru, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs aicināja uz pasākumu par literatūru un tās personībām, kuras savā dzīvē satikusi skolas 1944. gada absolvente – latviešu valodas un literatūras skolotāja Mirdza Lībiete no Cēsīm.

Viņa sakrājusi vairāk nekā 150 kultūras darbinieku autogrāfus. Vecākais no tiem ir rakstnieka Viļa Lāča 1957. gadā iegūtais autogrāfs, bet jaunākais –  šogad no Cēsu dzejnieces Olgas Radziņas, kura izdevusi grāmatu “Mīlestības nogrieztie spārni”.

Skolotāja raksturoja valsts literāros konkursus skolēniem, kuros viņa piedalījusies kopā ar rencēniešiem, uzsverot, cik bērniem tas ir svarīgi. Sīkāk uzzinājām par dzejnieku Ojāru Vācieti, rakstnieci Melāniju Vanagu, kuras darbs “Veļupes krastā” atspoguļo izsūtījuma laiku Sibīrijā, par burtniecietes Velgas Vītolas tēvu (75 gadi 1941. gada izsūtīšanas atcerei). Uzzinājām, kas ir dzejnieks Roberts Mūks.  Noslēpumaināka atklājās dzejnieces Mirdzas Ķempes dzīve. Pārdomu spārnos klausītājus pacēla skolotājas fenomenālā atmiņa, izjusti deklamējot dažādu autoru: Ā. Elksnes, O. Lisovskas, M. Čaklā, K. Apškrūmas dzejoļus.

M. Lībietes izturības pamatā ir iegūtais rūdījums Rencēnos astoņu māsu ģimenē, bērnībā darot visus lauku darbus. Izglītojoties un veicot mūža pienākumus Cēsu Skolotāju institūtā un skolās, kur satikti jauni studenti un skolēni, M. Lībietei nav bijis laika novecot.

Otrs pasākuma viesis, kurš dalījās atmiņās par savu dzīvi, bija Jānis Trubačs. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Guntu jau otro gadu dzīvo Rencēnos. Arī viņa piepildītā dzīve ar bērniem, mazbērniem un raibo darba un pienākumu spektru ir apbrīnojama. Tai cauri vijas godīgums, pamatīgums, stabilitāte uzskatos, pastiprināta taisnīguma izjūta, arī drosme izteikt un aizstāvēt savu viedokli.

Savas jaunības dienas viņš pavadījis Tālajos Austrumos kā kuģu dzinēju speciālists. Tā kā netiek dota atļauja ceļot pa ārzemju ūdeņiem, viņš, būdams jūrnieks, sāk darbu kā atslēdznieks Rīgas rūpnīcā “Komutators”. Vienlaikus viņš studē Polittehniskajā institūtā un kļūst par automatizācijas inženieri. Kāpjot pa karjeras kāpnēm seko vecākā zinātniskā institūta līdzstrādnieka pienākumi – iegūst patentus, publicē zinātniskus rakstus. Turpinās zināšanu apguve Maskavas kvalifikācijas celšanas institūtā kā patentinženierim. Sadarbojoties ar Latvijas zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtu, zinātnieks speciālā konstruktoru birojā veic nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus. Darbs notiek pie neorganisko vielu sintēzes plazmas vidē (iegūst superdegvielu un materiālus kosmiskajām un militārajām vajadzībām). Patents iegūts arī kosmiskā aparāta “Buran” sagatavošanā. Tālāk seko darbs VEFā firmā “Rīga-Amerikan Instr”, kur viņš strādā par tehnisko direktoru. Uz šīs firmas bāzes traumatoloģijas institūtā ražo mākslīgās locītavas. Kādu laiku J. Trubačs ir arī militārās apvienības “ERA” galvenais tehniskais speciālists. Viņš kopā ar amerikāņu inženieriem veido projektu nerūsošā tērauda galda piederumu ražošanā. Kādu brīdi darbojies Rīgas domes Zemgales priekšpilsētas valdē. Visbeidzot pildījis tehniskā direktora pienākumus privātā uzņēmumā “Francis”, kur ražo majonēzi.

Pasākumā piedalījās Latvijas Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa un Rencēnu pamatskolas direktore Dina Oliņa. Šādas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem ikdienu padara savdabīgāku un rosina pārdomām.

Raksta un fotogrāfijas autors: Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja pedagoģe





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS

     Decembris 2019     
1
23456 7 8
9101112 13 14 15
16171819 20 21 22
2324 2526 27 28 29
3031

Tuvākie pasākumi

    FACEBOOK

 



Izstrādāts DirectHit