Novads

Laipni lūgti Burtnieku novadā!

Teritorija: 70 993,4 ha

Iedzīvotāju skaits: 7742*

Burtnieki kā vietas apzīmējums pirmoreiz fiksēts 1366. gadā. Burtnieku novads izveidojās 2006. gada 1. oktobrī, apvienojoties Matīšu un Vecates pagastiem. Līdz ar valsts administratīvo reformu, kas notika 2009. gada 1. jūlijā, tas tika apvienots ar Burtnieku, Ēveles, Rencēnu un Valmieras pagastiem, izveidojot kopēju Burtnieku novadu kā valsts administratīvi teritoriālo vienību

Burtnieku novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Vidzemes plānošanas reģionā, un robežojas ar Beverīnas, Kocēnu, Strenču, Valkas Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu novadiem un vienu nacionālās nozīmes centru - Valmieras pilsētu. Viens no nozīmīgākajiem Vidzemes transporta koridoriem A3 (E264) Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) šķērso Valmieras pagasta teritoriju novada dienvidu daļā. Autoceļš tiek izmantots kā tranzīta ceļš gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem starp Latviju un Igauniju, kā arī Krieviju (Sanktpēterburga). Tāpat nozīmīgi transporta infrastruktūras objekti novadā ir reģionālie valsts autoceļi P16 Valmiera–Matīši–Mazsalaca un P17 Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi). Autoceļš P15 Savieno Matīšus-Aloju-Staiceli-Ainažus.

Burtnieku novads ir bagāts ar arhitektūras, kultūrvēstures un dabas objektiem. Novada teritorijā atrodas ceturtais lielākais ezers Latvijā – Burtnieku ezers, kas piesaista gan makšķerniekus, gan aktīvā sporta piekritējus, gan nesteidzīgās dabas baudītājus.

Burtnieku ezera krastos atklātas vairākas vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) zvejnieku apmetnes, kas pieskaitāmas pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā. Kā veltījums Burtnieka ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām, Vecatē apskatāma vairāk nekā 2 m augsta skulptūra “Vēstures liecinieks”. Burtnieku ezers aizņem 40km2 lielu teritoriju, tā vidējais dziļums ir 2,4 m. Seklajā piekrastes zonā bagātīgi aug niedres, stāvkrastā pie Burtnieku baznīcas redzami ainaviski smilšakmeņi. Ezerā ietek 23 upes, upītes un urdziņas, bet iztek tikai viena – 95 km garā Salaca.  Burtnieku ezerā ir arī 3 mazas saliņas ar kopējo platību 1,4 ha. Ezera krastā ir vairākas peldvietas, naktsmītnes, inventāra nomas iespējas aktīvai atpūtai uz ūdens. Tradicionālajā Latvijas ģimenes sētā netālu no Burtnieku ezera, ir iespējams iepazīt kaņepju aizdara tapšanu, kā arī to nogaršot. Tāpat vairākās naktsmītnēs ir iespējams izbaudīt arī latviešu pirts tradīcijas. 

Valmiermuižas vēsturiskajai apbūvei ir gara un interesanta vēsture, kas stāsta par izcilām personībām, augstvērtīgu arhitektūru un muižu sociāl-ekonomisko darbību, mūsdienās ir saglabājusies tikai daļa no šīs vietas kādreizējā apjoma, tomēr tas spilgti raksturo savu laikmetu un ir Valmiermuižas pagasta, Burtnieku novada vietzīme, kas ir pamanāma ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ceļotājiem no Latvijas un ārvalstīm. Valmiermuižas pils jeb Valmiermuižas kungu māja celta 18.gs. otrajā pusē kā izsmalcināta medību rezidence ar plašām telpām, augstiem griestiem un bagātīgu sienu un griestu apdari. Valmiermuiža bija viena no lielākajām Vidzemes muižām, kuras centra kompleksa apbūve pamatīgi cietusi XX gadsimta karadarbības un politisko, ekonomisko un sociālo procesu rezultātā. Patlaban no Valmiermuižas kādreizējās godības pāri palikuši tikai atsevišķi fragmenti (kungu mājas tronis, žogi, klēts, lielā lopu kūts, bruģētā ceļa fragments), kas joprojām ir saudzēšanas vērti.

Valmiermuižā ik gadu tiek svinēti gadskārtu svētki, te norisinās tirdziņi “Gardu muti”, etnofestivāls “SVIESTS” un mūzikas festivāls “ Tinte”. 

Valmiermuižas stallis iekārtots senajā lopu laidarā. Varenā izmēra trīs ēku komplekss veido pagalmu, kas izlikts ar laukakmeņiem, to noslēdz akmens mūra žogs ar vārtiem. Valmiermužas stallī darbojas arī jātnieku skola, kurā šobrīd ir 48 audzēkņi. Te ir iespējams doties izjādēs un svinēt dažādus pasākumus. Mazākajiem staļļa viesiem ir iespēja iepazīt staļļa ikdienu – uzzināt, ko zirgs ēd, kur dzīvo, kā viņu pareizi kopt un trenēt. 

Mellupes laukakmeņu mūra tilts ar ķieģeļu velvi būvēts 1879. gadā, par ko liecina tā pamatnē iekaltais gadskaitlis. Tilts aktīvi kalpojis līdz 1943.gadam, pašreiz – vienas saimniecības vajadzībām. Mellupes tilta nozīmība tālu pārsniedz vietējo nozīmi. Tilts ir viens no Latvijas vecākajiem mūra tiltiem, ko vecuma ziņā var salīdzināt ar plaši pazīstamajiem 1873. gadā būvēto tiltu pār Abavu Kandavā un 1874.gadā būvēto tiltu pār Ventu Kuldīgā. Mellupes tilts ir vērtīgākā Latvijas ceļu vēstures liecība, jo kalpojis savulaik nozīmīgākajā Latvijas ceļā, kas no Sanktpēterburgas caur Rīgu vedis uz Rietumeiropu. 

Burtnieku apkaime ir iecienīta “ziemeļblāzmas mednieku” vidū. Viskrāšņāk tās var novērot pavasara maiņā uz vasaru un rudens maiņā uz ziemu. Lielākoties ziemeļblāzmu var vērot, izmantojot foto un video tehniku, kurai gaismas jūtība ir daudzkārt lielāka nekā cilvēka acij.

Burtniekos atrodas vecākā zirgaudzētava Latvijā, kas bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Tajā ir ap 200 zirgu, kuri ganās ainaviskajās pļavās Burtnieku ezera krastos un tā apkārtnē. Te dzimuši un izaudzināti vairāki pasaulē slavu iemantojuši zirgi, starp tiem arī olimpisko spēļu medaļnieki. Zirgaudzētavā atrodas visplašākā zirgkopības grāmatu bibliotēka Baltijas valstīs. 

Burtnieku ezera palieņu pļavas ir nozīmīga griezes ligzdošanas teritorija, kā arī potenciāls ķikutu biotops. Pļavas ir saglabājušas minimāli pārveidotas ainavas un regulāri applūst.  Vislabāk dabu un putnus iespējams vērot no Burtnieku ezera krastos izvietotajiem Vīsraga un Silzemnieku skatu torņiem.

Ainavisks pārgājienu maršruts savieno Gaujas stāvos krastus Sajūtu parkā Valmierā ar Sīmanēnu svētozolu Burtnieku novadā. Pārgājiena laikā ir iespējams smelties enerģiju no dabas un vienlaicīgi aplūkot senus dižozolus, no kuriem daudzinātākais ir 2019.gada vasaras vētrā daļēji nolūzušais Sīmanēnu svētozols, kas savas vēstures dēļ ir iekļauts arī Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 

Vairāk: burtniekunovads.lv/turisms

 

*Burtnieku novada dzimtsarakstu nodaļas dati uz 01.01.2020.

Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit