Jaunumi

attēls

Diskutē par zivju resursu atjaunošanu Burtnieku ezerā

2010-03-15

11. martā Burtniekos notika diskusija par zivju resursu atjaunošanu Burtnieku ezerā. Sarunas mērķis bija apzināt esošo zivju resursu stāvokli Burtnieku ezerā un pārrunāt kā saglabāt un uzlabot to tuvākajā nākotnē. Diskusiju organizēja Burtnieku no

11. martā Burtniekos notika diskusija par zivju resursu atjaunošanu Burtnieku ezerā. Sarunas mērķis bija apzināt esošo zivju resursu stāvokli Burtnieku ezerā un pārrunāt kā saglabāt un uzlabot to tuvākajā nākotnē. Diskusiju organizēja Burtnieku novada pašvaldības dabas resursu nodaļa, tajā kā galvenais lektors tika uzaicināts bijušās Latvijas zivju resursu aģentūras, tagadējās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" iekšējo ūdeņu laboratorijas vadītājs Jānis Birzaks un saldūdens zivju pētnieks Jānis Aizups. Sarunā pārstāvēti tika arī Burtnieku ezera zvejnieku biedrība, Mednieku un makšķernieku biedrība, Rūjas zivjaudzētava, makšķernieki un citi interesenti.


Lai saprastu pašvaldības lomu Burtnieku ezera attīstībā, Raimonds Indrāns klātesošos iepazīstināja ar pašvaldībā izveidoto un viņa vadīto Dabas resursu nodaļu un tās funkcijām. Līdz šim Burtnieku ezera apsaimniekošanā darbojās SIA “Burtnieku ezera pārvalde”, kuras pienākumos ietilpa licencētās makšķerēšanas organizēšana, kā arī zivju resursu aizsardzība un atjaunošana. Šīs funkcijas šobrīd pārņēmusi Dabas resursu nodaļa, kuras kompetencē pašlaik atrodas arī meži un lauksaimniecības zemes, karjeri un purvi, kā arī vides aizsardzības jautājumi. R. Indrāns diskusijas dalībniekus informēja, ka pašlaik top Burtnieku ezera apsaimniekošanas programma, kurā bez zivju resursu aizsardzības un atjaunošanas ietilps arī jau pieminētā vides aizsardzības jautājumu risināšana, uzņēmējdarbības attīstīšana ezeram pieguļošajās teritorijās, dabas un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzība un popularizēšana, kā arī infrastruktūras plānošana un attīstība.


Tālākajā diskusijā tika pārrunāti jautājumi par vispārējo un oficiālo zivju resursu stāvokli Burtnieku ezerā, kur J. Birzaks informēja, ka pagājušajā gadā makšķernieki rēķinot kopumā pēc izmantotajām un aizpildītajām licencēm, ezerā noķēruši apmēram divas tonnas zivju, taču šie rādītāji nav uzskatāmi par precīziem, jo iespējams tiek uzrādīti neprecīzi dati. Visticamāk, ka kopējais makšķernieku noķerto zivju daudzums varētu būt ap 20-25 tonnām. Tāpat J. Birzaks ir pārliecināts, ka Burtnieku ezerā resursu izmantošanas ziņā zvejnieki un makšķernieki iegūst līdzīgu zivju daudzumu, kopā ap 50 tonnām gadā. “Makšķernieku lomos dominē līdaka, bet zvejnieku lomos zandarts, kuru zivsaimnieciskā produkcija ezerā pieaugusi aptuveni piecas reizes.  Bet ir samazinājies karpu dzimtas zivju – plauža un raudas nozveja un augšanas temps, kas liecina par ezera pārapdzīvotību. To apliecina arī ezera intensīvā ziedēšana pēdējos gados”, skaidro J. Birzaks.


Tāpat sarunā tika pārrunāts jautājums par saimnieciski nozīmīgāko zivju sugu dabīgā nārsta apstākļiem un iespējām tos uzlabot, kā arī par dažādu zivju sugu piemērotību Burtnieku ezeram un to mākslīgās atjaunošanas nepieciešamību.


Diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka zandartam ir ļoti labi apstākļi un iespējas nārstot Burtniekā. To rāda zandarta populācija, kurai ir tendence pieaugt. Pēc zinātnieku rīcībā esošās informācijas, Burtnieks kā zandartu ezers atrodas pirmajā trijniekā Latvijā, tieši pateicoties labiem nārstošanas un barošanās apstākļiem.


Arī līdakām ir labi nārstošanas apstākļi Burtniekā, taču tikai labvēlīgos nārstošanas gados. Nelabvēlīgos apstākļos – pie straujām temperatūras un ūdens līmeņa svārstībām, dabīgais nārsts var nedot vajadzīgo papildinājumu līdaku krājumiem. Līdakas arī tiek būtiski izzvejotas un nomakšķerētas. Klātesošie bija vienisprātis, ka, ja dabīgajam nārstam gads ir nelabvēlīgs, nepieciešama līdaku resursu atjaunošana gan kāpuru, gan ataudzēto vienvasaras līdaciņu veidā, ko pašvaldība plāno arī darīt.


Zušu krājumi ezerā ir izsīkstoši un būtu atjaunojami, bet pašlaik nav skaidrības, kādas būs ES plānotās  zušu atjaunošanas programmas pamatnostādnes Latvijā. Zušu atjaunošu nelielos apjomos varētu veikt, taču ir izskanējusi informācja, ka iespējams Eiropā zušu zveja tiks aizliegta ar mērķi atjaunot to krājumus. Pašvaldība noteikti piedalīsies Eiropas zušu atjaunošanas programmā, kas būs pieejama nākamajā gadā.
Tāpat tika diskutēts par citu zivju sugu un vēžu mākslīgo atjaunošanu. Šajā jautājumā zvejnieku un makšķernieku domas sakrīt - ezerā nav nepieciešamības ielaist kādas citas sugas. Galvenās zvejas un makšķerēšanas sugas ir un paliek zandarts, līdaka, asaris, plaudis un līnis.


Diskusijas nobeigumā pētnieki ieteica pašvaldībai saprast un noformulēt, ko tā vēlas panākt jeb kādu redz Burtnieka ezera nākotni. Tāpat pētnieki apgalvo, ka neredz nepieciešamību slēgt rūpniecisko zveju ezerā, jo zivju resursus tas neietekmēs. Lai pieņemtu pamatotus lēmus par zvejas vai makšķerēšanas ierobežojumiem, zinātnieki iesaka veikt zvejas un makšķerēšanas pārkāpumu analīzi un zvejas un makšķerēšanas datu ticamības uzlabošanu par situāciju Burtnieku ezerā.





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS


Tuvākie pasākumi
 



Izstrādāts DirectHit