Rīcība gāzes avārijas gadījumā

 

INFORMĀCIJA
par akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” dabasgāzes pārvades sistēmas gāzapgādes objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju aizsargjoslām, saimnieciskās darbības ierobežojumiem šajās aizsargjoslās, bīstamību un drošības pasākumiem rūpnieciskās avārijas gadījumā
 
I. Vispārīgā informācija par aprobežojumiem
Akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Sabiedrība) dabasgāzes pārvades sistēmas gāzapgādes objektiem, inženierbūvēm un inženierkomunikācijām (turpmāk visi kopā saukti – Objekti) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvada efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Savukārt drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. 
 
1. Ekspluatācijas aizsargjoslas
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22.pantu ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju.
1.1. gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass - 15 metru attālumā no gāzesvada ass;
1.2. ap gāzes regulēšanas stacijām ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām - 6 metru attālumā;
1.3. ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem – 4 metru attālumā zemējuma kontūras;
 
2. Drošības aizsargjoslas
Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību Objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – drošības aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 322. pantu Objektiem ir noteiktas šādas drošības aizsargjoslas:
2.1. gāzesvadam un gāzes regulēšanas stacijām ar darba spiedienu virs 1.6 megapaskāliem un ar gāzesvada diametru:
2.1.1. līdz 300 mm – 75 metru attālumā;
2.1.2. 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā;
2.1.3. 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā.
2.2. ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megpaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai pārbūvētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:
2.2.1.  25 metri no gāzesvada ass – ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;
2.2.2. 100 metri – ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.
 
3. Aprobežojumi aizsargjoslās
3.1. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās atbilstoši Aizsargjoslu likuma 35.pantam:
3.1.1. vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros;
3.1.2. ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma;
3.1.3. aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, atjaunošanas un pārbūves darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā;
3.1.4. pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks vai valdītājs sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās;
3.1.5. ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji pēc savstarpējas vienošanās;
3.1.6. juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai - pēc savstarpējas vienošanās - objekta īpašnieks vai valdītājs;
3.1.7. juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības; 
3.1.8. pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju;
3.1.9. tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.
 
3.2. Speciālie aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu 56.pantu:
3.2.1. aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;
3.2.2. aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;
3.2.3. aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;
3.2.4. aizliegts aizkraut un norobežot ar žogiem pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;
3.2.5. aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;
3.2.6. aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;
3.2.7. aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
3.2.8. aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;
3.2.9. aizliegts būvēt jebkuras ēkas;
3.2.10. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu,
kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;
3.2.11. aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
3.2.12. aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;
3.2.13. aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;
3.2.14. ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar gāzesvadu, gāzapgades iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
• veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,
• veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
• veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
• būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves;
• ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,
• veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.
3.3. Speciālie aprobežojumi drošības aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 58.2 pantu:
3.3.1. aizliegts būvēt jaunas ēkas vai pārbūvēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – pārbūvēt esošās ēkas;
3.3.2. aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm;
3.3.3. aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
3.3.4. aizliegts rīkot publiskus pasākumus;
3.3.5. aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
3.3.6. aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, gāzes regulēšanas punktu, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, šķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātā ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā;
3.3.7. gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.
 
4. Papildinformācija
4.1. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 35.panta sestās daļas noteikumus, Sabiedrība norāda, ka jebkurai fiziskai un juridiskai personai, veicot darbus aizsargjoslā, ir pienākums saskaņot ar Sabiedrību jebkurus darbus Objektu aizsargjoslā, tajā skaitā:
4.1.1. pirms projekta dokumentācijas izstrādes uzsākšanas, jebkāda veida būviecerei, saņemt no Sabiedrības tehniskos noteikumus, sūtot iesniegumu pa pastu uz Sabiedrības juridisko adresi Rīgā, Stigu ielā 14, LV-1021, vai elektroniski uz e-pastu: info@conexus.lv;
4.1.2. pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas vai citu darbu veikšanas, kas saistīts ar zemes rakšanas darbiem (noslēgt vienošanos par zemes darbu veikšanu Objekta aizsargjoslā. Par vienošanās slēgšanas kārtību informācija saņemama Sabiedrības Saimnieciskā nodrošinājuma Tehnisko noteikumu un aizsargjoslu uzraudzības daļā uz tālruņiem: 67819027; 67443808 un 67819033. Iesniegums par rakšanas darbu saņemšanu jāsūta pa pastu uz Sabiedrības juridisko adresi Rīgā, Stigu ielā 14, LV-1021, vai elektroniski uz e-pastu: info@conexus.lv.
4.2. Aizsargjoslu likuma 61.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.
4.3. Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana var radīt pārvades gāzesvada avārijas stāvokli, kura sekas var būt materiālo vērtību un cilvēku bojāeja, kā arī ilgstošs gāzes piegādes pārtraukums patērētājiem, tādējādi fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpj iepriekš minētās prasības, var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
II. Informatīvais materiāls sabiedrībai par rīcību dabasgāzes pārvades sistēmas gāzapgādes objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem
5. Dabasgāzes bīstamības raksturojums
Dabasgāze zemes dzīļu iegulu produkts, kuras pamatkomponents ir metāns (≥ 90 %) , kas ir divas reizes vieglāks par gaisu, bez smaržas, bez garšas, bez krāsas. Klasificēta kā 1.kategorijas uzliesmojoša gāze   (H220 - īpaši viegli uzliesmojoša gāze) un sprādzienbīstamā noteiktā koncentrācijā ar gaisu (5-15 % no telpas tilpuma).  Sakarā ar to, ka gāzes pārvades sistēma dabasgāze ir bez smaržas, lai dabasgāze būtu sajūtama cilvēkiem, pārvades sistēmas operators veic tās odorizāciju, pievienojot etilmerkaptānu. Rezultātā dabasgāze iegūst specifisku smaržu pirms padeves patērētājiem.
Ietekme uz veselību
Sprādzienbīstams un ugunsbīstams gāzes gaisa maisījums var veidoties dabasgāzes noplūdes gadījumā. Dabasgāze organismā var nokļūt caur elpošanas ceļiem. 
Ieelpošana
Gāzei augstā koncentrācijā ir smacējoša iedarbība, jo tādejādi tiek samazināts ieelpojamā skābekļa daudzums. Gāzes un gaisa
maisījuma ar skābekļa saturu <18% ieelpošana var izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, galvassāpes, vājumu, līdzsvara traucējumus un vemšanu. Pie minimāla skābekļa daudzuma gaisā, iespējama bezsamaņa un letāli iznākumi.
Saskare ar ādu
Kontakts ar koncentrētu gāzes strūklu var izraisīt ādas kairinājumu un
atsevišķos gadījumos ādas apsaldējumu.
Saskare ar acīm
Kontakts ar koncentrētu gāzes strūklu var izraisīt gļotādas kairinājumu un atsevišķos gadījumos arī gļotādas apsaldējumu.
Pirmās palīdzības pasākumi
Nokļūstot acīs
Lēni izplatoties normālā atmosfēras spiedienā un temperatūrā, gāzei nav kaitīga iedarbība. Ja acīs nokļūst koncentrēta gāzes strūkla, tā var izraisīt apsaldējumus, nekavējoties skalot acis ar tīru ūdeni vismaz 15 min. Meklēt medicīnisku palīdzību.
Nokļūstot uz ādas
Lēni izplatoties normālā atmosfēras spiedienā un temperatūrā, gāzei nav kaitīga iedarbība. Ja uz ādas nokļūst koncentrēta gāzes strūkla, tā var izraisīt apsaldējumus, nekavējoties skalot ādu ar lielu daudzumu tīra ūdens vairākas minūtes. Apsaldējuma gadījumā meklēt medicīnisko palīdzību.
Ieelpojot
Nogādāt cietušo svaigā gaisā (nepiesārņotā vietā). Nodrošināt siltumu un miera stāvokli. Ja elpošana apstājusies, veikt mākslīgo
elpināšanu. Nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
6. Iespējamās avārijas
Dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tāpēc noplūdes gadījumā, ja nav aizdedzināšanas ierosinātāju, tā samērā strauji celsies uz augšu un sajauksies ar tīrām gaisa masām. Tomēr lielā dabasgāzes spiediena dēļ pārvades gāzesvadā pastāv iespēja, ka tehnoloģisko iekārtu avārijas gadījumā veidosies mehāniskas dabas dzirksteles, kas izplūstošo gāzi var aizdedzināt.
Ņemot vērā dabasgāzes īpašības, iespējamas šādas iespējamās avārijas izpausmes un to iedarbības izplatība:
• Dabasgāzes noplūde bez aizdegšanās;
• Dabasgāzes noplūde ar aizdegšanos:
o Strūklas ugunsgrēks;
o Gāzes mākoņa ugunsgrēks;
o Gāzes mākoņa sprādziens. 
Dabasgāzes noplūdes bez aizdegšanas gadījumā, izplūstot dabasgāzei ar lielu spiedienu radīsies ļoti skaļš troksnis (līdzīgs reaktīvai lidmašīnai), kas būs dzirdams lielā attālumā un var rasties arī neatgriezeniski bojājumi gāzesvadam, to objektiem un apkārtējai videi. Tāpat izveidojas sprādzienbīstama un ugunsbīstama koncentrācijas zona, kur jebkurš neliels enerģijas avots (piemēram, dzirkstele) šajā zonā var izraisīt sprādzienu.
Dabasgāzes noplūdes ar aizdegšanos gadījumā sagaidāma siltumstarojuma, sadegšanas produktu un dūmu izplatība ugunsgrēka avota tuvumā. Gāzes mākoņa sprādziena gadījumā izplatās pārspiediena vilnis, kas var sagraut ēkas, kā arī apdraudēt cilvēka dzīvību un apkārtējo vidi. Sprādziena radītais iedarbības attālums un radītās sekas atkarīgas no dabasgāzes daudzuma, kas iesaistīts sprādzienā. Cilvēki var ciest no sprādziena viļņa izraisītas lidojošu priekšmetu iedarbības, kas var izraisīt bojāeju vai rādīt smagus miesas bojājumus. Dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadam radīsies neatgriezeniski bojājumi. 
Konstatējot šādas avārijas, Sabiedrība nekavējoties atslēgs bojāto gāzesvada posmu, no cauruļvada izplūdīs vai sadegs tajā atlikušais dabasgāzes daudzums un nekavējoties uzsāks avārijas likvidēšanas darbus.
Uzmanību! 
Gāzesvada bojājuma gadījumā ar tam sekojošu gāzes degšanu apmēram 280 m zonā var veidoties liels siltumstarojums, tādēļ steidzami jādodas prom no šīs zonas. 
 
7. Iedzīvotāju rīcība avārijas gadījumā 
Dzirdot sprādzienu vai dabasgāzes noplūdei ar lielu spiedienu raksturīgo lielo troksni un/vai sajūtot dabasgāzes specifisko smaržu, kas liecina par augstu dabasgāzes koncentrāciju, nepieciešams nekavējoties:
7.1. pārtraukt jebkādu saimniecisko un citu darbību, kā rezultātā var rasties dzirksteles, nelietot atklātu liesmu, atvienot no tīkla visas elektroierīces, izslēgt automobiļu un mehānismu darbojošos dzinējus;
7.2. rīcība atrodoties ārpus telpām - steidzami dodieties projām no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš Jums pūstu no sāniem).  Ja tas nav iespējams, meklējiet patvērumu tuvākajā ēkā. Rīcība atrodoties telpās - aizveriet un noblīvējiet logus, durvis, ventilācijas lūkas, dūmvadus un izslēdziet kondicionierus. Noblīvēt spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar ūdenī samērcētu audumu vai citu materiālu;
7.3. ziņot par dabasgāzes noplūdi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, nosaucot atrašanās vietu (adresi), dabasgāzes noplūdes iespējamo vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Ja iespējams, pārliecinieties, ka apkārtējiem ir zināms par avāriju un vai ir skaidrs kā rīkoties;
7.4. nelietot elektroslēdžus un aizsardzībai no dabasgāzes kaitīgās iedarbības lietot marles - vates apsējus, vairākkārt salocītus dvieļus, audumus vai citus gaisa caurlaidīgus materiālus, samērcējot tos ūdenī (ja ir apgrūtināta elpošana un nav pieejami minētie elpošanas ceļu aizsardzības materiāli - centieties aizturēt elpu un veikt īsas seklas ieelpas);
7.5. ieklausīties ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas un AS „Conexus Baltic Grid” personāla sniegtajos paziņojumos pa skaļruņiem un izpildīt tos (lai brīdinātu iedzīvotājus par avāriju vai tās draudiem, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas);
7.6. sagatavoties iespējamai īslaicīgai pārvietošanai drošā attālumā no bīstamās zonas vai, īpašos gadījumos - evakuācijai, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus, zāles, pirmās nepieciešamības preces, naudu u.c.;
7.7. nepieciešamības gadījumā evakuāciju, pagaidu izmitināšanu, aprūpi un īpašumu apsardzi veiks atbildīgās institūcijas (attiecīgā pašvaldība, Valsts un pašvaldības policija, Nacionālie bruņotie spēki, Labklājības ministrijas iestādes) saskaņā ar teritoriālajiem civilās aizsardzības plāniem;
7.8. veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā (galvassāpes, vājums, līdzsvara traucējumi un vemšana) vērsties tuvākajā medicīnas iestādē vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113;
7.9. atstāt telpas tikai pēc atbildīgo valsts institūciju paziņojuma saņemšanas.
 
 

 

Informācijas avots: AS „Conexus Baltic Grid”

Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit