Jēkabkalns
Jēkabkalns ir daļa no lielā, bijušā Bauņu muižas parka, kas piesaista ne tikai ar interesanto reljefu, dendroloģiskajiem stādījumiem, bet arī ar neparasti bagāto kultūrvēsturi. Jēkabkalnā 1865. gadā noritējuši II Latviešu Dziesmu svētki, kuriem par godu 2015. gadā tika rīkots vērienīgs atceres pasākums Burtnieku novada Dziesmu un Deju svētki “150 gadi kopš II Dziesmu svētkiem Jēkbakalnā”.
II Dziesmu svētku vieta atrodas Bauņupītes labajā krastā. Tagad tur atrodas svētkiem veltīts piemiņas akmens, kuru 1990. gadā uzstādīja skolotāja Lauma Sniķere.
Pats Jēkabkalns ir iegarens 700m garš pacēlums „drumlina galā”, kura platums ir 300m. Тā absolūtais augstums ir 58 mvjl. Kalns apaudzis ar egļu-оšu mežu, bet te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, parastie dižskābarži, riekstu koki.
Senāk tur bijis arī no ķieģеļiem mūrēts paviljons ar četrām kolonnām, saukts par medību paviljonu. Jēkabkalnā ir dziļа grava. Vienā tās pusē bijusi estrāde, otrā - balles placis. Nelielās raktās Mugurupītes malā ir saglabājies akmeņu "ievalgs", it kā sola veidā ar visu atzveltni, ko jau no veciem laikiem sauc par Katrīnas solu, kas esot veidots 18. gs.
2015. gadā vietējie Lielajā talkā sakopa teritoriju. Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar VAS „Latvijas valsts meži” labiekārtoja piebraucamo ceļu, izveidoja tiltu uz Katrīnas solu un uzstādīja informācijas stendu. Jēkbakalnā atrodas arī sols, uz kura apsēsties un izjust vietas spēcīgo enerģētiku. Latvijas ainavai neierasta ir arī netālu augošā lapegļu aleja.
Jēkabkalns
Atrašanas vieta: Bauņi, Matīšu pagasts, Burtnieku novads
Nokļūšana: Braucot pa Valmieras–Mazsalacas šoseju, apmēram 5 km aiz Matīšiem ceļa labajā pusē redzams neliels stāvlaukums, aiz kura atrodas Jēkabkalns.