Sīmanēnu Svētozols
Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Valsts aizsardzības Nr. 2506
Ozola izmērs: apkārtmērs – 8.2 m, vecums – 400 gadu
Sīmanēnu svētozols ir visvairāk daudzinātais svētozols Latvijā (pēc Tūteres ozola krišanas 1967.g.). Pēdējais no šejienes ozoliem, kas bija saglabājies - diemžēl dižkoks 2019. gada vasarā spēcīgos negaisu neizturēja un nolūza. Brīvprātīgie ir saglābuši ozola vēl veselo daļu, lai nākamajās vērtās koks neaizietu bojā pavisam.
Vēstures fakti liecina, ka Gaujas krastā pie “Sīmanēnu” mājām simtiem gadu auguši trīs dižozoli. Senie latvieši ticējuši koku spēkam un ietekmei cilvēka dzīvē, tāpēc tur izveidojuši upura akmeni un nesuši ziedojumus. Padomju laikā to izrakuši un samaluši šķembās šosejas būvei. Pēc citām ziņām, te bijuši pieci vienā rindā salikti, nekustināmi laukakmeņi. Dzejnieks Rieteklis 1890. gadā publicēja nostāstu, ka „pie šiem ozoliem Gaujā latviešu kristīti, bet, kad no kristībām atpakaļ nākuši, kristību tuvējā upītē nomazgājuši”. Pirmais, ko varēja tikai septiņi vīri aptvert, gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Otro kāds nodedzināja 1920.-1921. gadā.
1692. gada kartē pirmo reizi atzīmēti „Sīmanēni”. Sīmanēnu mājas 1902.-1903. gadā dzīvoja rakstnieks Apsīšu Jēkabs. Pie viņa bieži ciemos nācis Rieteklis. Pie ozola arī padomju gados pulcējušies rakstnieki un dzejnieki Dzejas dienu laikā.
Ainavisks pārgājienu maršruts savieno Gaujas stāvos krastus Sajūtu parkā Valmierā ar Sīmanēnu svētozolu Burtnieku novadā. Pārgājiena laikā ir iespējams smelties enerģiju no dabas un vienlaicīgi aplūkot senus dižozolus, no kuriem daudzinātākais ir Sīmanēnu svētozols. Netālu no tā apskatāms arī Mīlestības ozols.
Sīmanēnu Svētozols
Adrese: Autoceļa Valmiera- Valka 10 km labajā pusē netālu no "Sīmanēnu "mājām, Valmieras pagasts
GPS koordinātes: Lat: 57.5827785, Lon: 25.5293318
