Lemj par novadu skolu turpmākā darba organizēšanu

Šodien notikušajā Burtnieku novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē vislielākās diskusijas radīja jautājums par skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizēšanu.

Līdz šim izglītības iestāžu darbu pārraudzīja, organizēja un vadīja Valmieras rajona padomes skolu valde, un pēc teritoriālās reformas šī organizācija darbojas par iepriekš saņemto finansējumu, sniedzot pakalpojumu līdz šī gada beigām. Tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kurš pārņems bijušās skolu valdes funkcijas Burtnieku novadā.

Komitejas vadītāja Dace Čilipāne informēja, ka kopā ar darba grupu tika apmeklētas visas četras pašvaldības paspārnē esošās skolas: "Tiekoties ar skolu pārstāvjiem, man neradās pārliecība, ka mēs paši ar saviem spēkiem varētu veikt bijušās skolu valdes funkcijas, sākot no esošā mācību gada vidus, turklāt nedzirdēju pārliecību no direktoriem par to, ka viņi varētu vai gribētu veikt šobrīd kaut kādas darbības jeb reorganizāciju."

Kā viena no opcijām tiek izskatīta izglītības nodaļas izveide pašvaldības administrācijā, savukārt otrs piedāvājums ir izmantot reorganizētās skolu valdes darbinieku izveidotās izglītības pārvalde, kas plāno uzņemties bijušajā Valmieras rajona teritorijā izveidoto novadu izglītības dzīves organizēšanu. Kopumā runa ir par sešām administratīvajām teritorijām, kurās tā darbotos, un šo opciju par piemērotāko situācijai atzina arī uz sēdi uzaicinātais Rencēnu pamatskolas direktors Ģirts Grava: "Vislielākās bažas iespējamā izglītības kvalitātes krišanās. Ja strādāsim tikai sava novada robežās, tad, iespējams, kaut ko palaidīsim garām un izkritīsim no vispārējās aprites. Nenoliedzu mūsu skolu direktoru un pedagogu kvalifikāciju, tāpat arī neesmu pret papildus pienākumiem, tomēr esmu par pārbaudītām vērtībām. Izglītības pārvaldē darbojas pieredzējuši, profesionāli cilvēki, ar kuriem vēlētos turpināt sadarbību arī pēc novada izveides."

Teiktajam piekrita arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas direktors Uldis Millers: "Mācību gada vidus nav piemērots brīdis dažādiem eksperimentiem. Drīz jāsākas mācību olimpiādēm, būs zinātniskie lasījumi. Esam vienīgā vidusskola novadā, un mums nav salīdzināšanas iespējas savā pašvaldībā. Kad sanāca kopā rajons, tad bija iespēja salīdzināt, radās konkurence un efekts bija krietni labāks.”

Pret sadarbības turpināšanu ar rajona skolu valdes pēcteci izteicās deputāts Kārlis Greiškalns, uzsverot, ka nav skaidra pakalpojuma būtība, kā arī izmaksu aprēķinu sistēma, kas paredz no pašvaldības maksu 1 lats mēnesī par katru skolēnu un 0,50 latu par pirmsskolas izglītības iestādes audzēkni: "Ja ēdnīcā par latu pērk zupu, tad redzams, kas tajā ir un par ko tiek maksāts, tomēr pašlaik nav skaidrs, par ko šis lats par skolēnu tiek maksāts un kas tiek saņemts pretī. "

Negūstot vienprātīgu atbalstu, komiteja lēma turpināt diskusiju ar skolu vadītājiem par veiksmīgāko turpmāko attīstības modeli, par vienu no mērķiem izvirzot ilgtermiņa izglītības attīstības koncepcijas izstrādi Burtnieku novadā.