Jaunumi
Starptautiska zinātnieku komanda pēta Burtnieku - FOTO, VIDEO
Turpinās Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte, ko pēc Burtnieku novada pašvaldība pasūtījuma veic Vides risinājumu institūtam (VRI). No 28. jūlija līdz 1. augustam pēc VRI uzaicinājuma Burtnieka ezerā viesojās zinātnieku grupa no Čehijas Zinātņu akadēmijas zivju ekoloģijas nodaļas, kas ir viena no pasaules vadošajām lielo ezeru zivju sabiedrību pētījumu laboratorijām. Zinātnieki veica Burtnieka zivju sabiedrības sastāva pētījumus, izmantojot inovatīvas metodes.
Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte tika uzsākta 2013. gadā. Pētījuma mērķis ir uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. Pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzās, un gūtie rezultāti tika prezentēti konferencē „Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana – Burtnieka ezera piemērs” 2013. gada decembrī. Taču, lai noskaidrotu, kāpēc aizaug krasti, kāpēc notiek ūdens ziedēšana un lai rastu labākos un racionālākos risinājumus ezera ekosistēmas atveseļošanai, ar vienu gadu nepietiek. Ezers jāpēta vairāku gadu garumā un ar dažādām metodēm.
VRI vadošais pētnieks Matīss Žagars stāsta, ka zvejā ar zvejas tīkliem Latvijas pētniekiem ir pietiekami liela pieredze, bet ārzemniekiem ir pieredze ar citām mūsdienīgām, pasaulē izmantotām metodēm, piemēram, nelieliem zinātniskiem traļiem, kas Latvijā līdz šim nav pielietota.
Maijā Burtnieka ezerā jau norisinājās šī gada pirmais izpētes darbu etaps. Tas paredzēja zinātniski pētniecisko zveju, kā arī ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšanu. Šajā izpētes reizē četras naktis notika zivju paraugu ievākšana – ar diviem dažādiem nelieliem zinātniskiem traļiem, ar piekrastes vadu, kā arī ar elektroimpulsu zvejas iekārtu. Zivis tika svērtas un mērītas, paņemti apmēram 500 kuņģu paraugi, lai pētītu, ar ko tās barojas un kā tās konkurē savā starpā. Tika ņemti zvīņu paraugi, lai noteiktu zivju vecumu un augšanas dinamiku. Tālāk tiks aprēķināta zivju sugu skaitliskā attiecība un biomasa - cik daudz ezerā ir katras sugas zivju.
Par konkrētiem iespējamiem risinājumiem Burtnieka ezera atveseļošanai gan ir pāragri runāt, jo izpēte vēl turpināsies un iegūtie dati jāapstrādā. Taču, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ezera aizaugšanas un aļģu pārmērīgas savairošanās iemesli ir vairāki. Kā nozīmīgākais jāmin caur upēm, piekrasti un lauksaimniecības zemēm pārmērīgi ezerā ieplūstošās barības vielas.
Somijas vides institūta vadošais pētnieks Ilkka Sammalkorpi stāsta, ka arī Somijas ezeros ir identiskas problēmas un ar tām cīnās jau gadiem. „Daudz esam strādājuši, lai samazinātu piesārņoto ūdeņu ieplūšanu no pilsētām, apkārt ezeram esošajām lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām. Tas ir dārgs un ilgs process, bet tā var samazināt lieko barības vielu nonākšanu ezeros. Mums ir arī liela pieredze biomanipulāciju (zivju sugu sastāva mākslīga regulēšana) izmantošanai ezeru ekosistēmu atveseļošanā, šī metode dod labus rezultātus. Kāds būs labākais risinājums Burtniekā, to jau parādīs izpēte,” saka Somijas pētnieks.
Burtnieka ezera ekosistēmas izpētes dati, uz kā pamata paredzēts izstrādāt efektīvu ezera apsaimniekošanas plānu, būs būtisks ieguvums visas Latvijas mērogā, jo līdzīgas problēmas sastopamas arī citos ezeros.
