Jaunumi
Burtnieciešu brauciens uz Smiltenes pusi
Tā sagadījās, ka Burtnieku pensionāru ekskursija notika pirmajā aukstajā septembra dienā, bet tā noslēdzas ar „siltām kājām”. Rīts sākās ar Brenguļu alus darītavas apmeklējumu. Varējām apskatīt skaisto apkārtni un iegādāties alu, bet alus darītavā ekskursantus nepieņem - firmas noslēpums.
Tālāk devāmies uz lielajiem Trikātas kapiem. Ar filigrānu smalkumu klātesošos pārsteidza tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis vietējam skolotājam Jēkabam Mūrniekam (1865-1926).
Trikātas centrā mūs sagaidīja gide Inga. Apskatījām Trikātas saieta namu un grezno Ķēniņa Tālivalža pieminekli, kuru veidojis tēlnieks Andris Vārpa sadarbībā ar vietējo uzņēmēju Rihardu Circeni. Uzņēmējs atgriezies Latvijā 90.gados un kā mecenāts daudz paveicis Trikātā - akopis Atpiļu upura ozolu, svētakmens vietu. Akmens iedobītē atstājot naudiņu, tā vairojoties, ja virsū uzliek roku. Netālu cēls un cildens arī Andra Vārpas veidots „Laika vīrs”.
Vēl bija jāaplūko Trikātas baznīca, uz kuru nācās iet cauri fermas pagalmam. To bija izdomājuši uzcelt boļševiki, lai kristieši neietu uz baznīcu. Bet baznīca skaista, griesti ar latviskiem ornamentiem. Burtnieciešiem atļāva noiet arī pazemē, lai izjustu pagātnes elpu kapenēs. Baznīcā 1966.gadā uzņemta filma „Purva bridējs”.
Apmetot līkumu Smiltenei, burtniecieši nokļuva pie Smiltenes tehnikuma. Te savulaik sagatavoja labākos veterinārārstus. Zootehniķes profesijā ilgus gadus nostrādājusi arī Elga Pole, kura tehnikumu absolvējusi pirms 46 gadiem. Laimonis Zālītis - bijušais Burtnieku saimniecības direktors, atcerējās labu sadarbību. Tad Vilītim paspruka teiciens „lopenes” - laikam tā agrāk sauca vetārstes. Uz to viena atbildēja „Kurš tad tik bieži brauca pie tava kuilīša, ja ne „lopenes”?”
Heinrihs Georgs Vilhelms Ceikels- barona Bunduļa prototips, līdz 1903.gadam bija Mēru muižas īpašnieks. Muiža celta romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem. Agrāk bijusi Birzguļu pamatskola, tagad Smiltenes novada muzejs. Barons Ceikels bijis tāds īpatnis - padzīvojis Vācijā, saklausījies, ka cūkas var pabarot ar āboliņu. Taču cūkas atteikušās no ēšanas un visas bija jāpārdod par lētu naudu.
Novērtējuši muižas jaukumus, ceļotāji devās uz Vijciema čiekuru kalti, kura celta vairāk nekā pirms 100 gadiem. Arī tehnoloģija tikpat sena. 2008.gadā kaltei piešķirts Eiropas kultūras mantojuma statuss. Čiekurus vāc ziemā, aukstumā. Kad čiekuri savākti, tos saber maisos, maisus uzkarina ķēdēs un pa lūku uzvelk trešajā stāvā. Tad čiekurus saber 24 kaltēšanas cilindros, kas jāgroza vairākas reizes dienā, lai tie vienmērīgi izkaltētos. No 10 spaiņiem čiekuru iegūst 500-650 gramus priežu sēklu vai 600-1000 gramus egļu sēklu.
Ekskursija noslēdzās Jaunklidža saieta namā, kurš atklāts 2010.gadā. Te atrodas bibliotēka, internets, ir frizieris, pieņem dakteris, var laulāties un rīkot sapulces. Namu apmeklējot ap 200 apkārtējo ļaužu. Tāda pamazināta stikla pils. Leiputrija klajā laukā! Grīdas apsildāmas, tāpēc arī burtnieciešiem kļuva siltas kājas un bija omulīgi pēc aukstās dienas.
Piekusuši un iespaidiem bagāti par redzēto, Burtnieku pensionāri atgriezās mājās. Paldies Burtnieku novada pašvaldībai, gidei Silvijai, šoferītim Ivaram un bibliotekārei Guntai.
Teiksma Puriņa
