Par ezeru

Burtnieku ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, atpaliekot vien no Lubānas, Rāznas un Engures ezeriem. Tas atrodas Burtnieku līdzenumā lēzenā ielejā, kas sasniedz 39,5 metrus virs jūras līmeņa, savukārt pēc administratīvā iedalījuma - Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu teritorijās.

Burtnieku ezera kopējā platība sasniedz 40,06 kvadrātkilometrus, savukārt ezera garums ir 13,3 kilometri (mērot no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem) un platums pielīdzināms 5,5 kilometriem. Vidējais dziļums noteikts 2,2 metri, bet dziļākajā vietā tas var sasniegt četrus metrus. Krasta līnijas kopējais garums ir 33 kilometri, bet paši krasti raksturojami kā līdzenim vietām aizauguši ar zālēm un purvaini, kā spilgtam izņēmumam kalpojot stāvkrastam ezera dienvidaustrumu daļā.

Burtnieku ezera tilpums tiek lēsts ap 88 miljoniem kubikmetru, un tajā ietek 23 upes, upītes un urdziņas, savukārt iztek tikai viena upe - Salaca.

Ezera vēsture

Burtnieku ezera apkārtne bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā, un to apliecina ezera teritorijā saglabājušās liecības - Zvejnieku apmetne I un II, kā arī  Zvejnieku senkapi. Pie Rūjas upes ietekas Burtnieku ezerā netālu no Zvejnieku mājām atklāta mezolīta apmetne Zvejnieki II, kas datēta ar 7. gadu tūkstoša beigām līdz 4. gadu tūkstoša vidum pirms mūsu ēras. Tajā pašā vietā atrasts arī kapu lauks. Pie Burtnieku ezera atrastas arī neolīta apmetnes - Zvejnieki I, kas datētas ar 4.-2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēra. Šis arheoloģiskais komplekss atrodas Vecates pagasta, Zvejnieku māju teritorijā, un tas tiek uzskatīts par nozīmīgāko akmens laikmeta arheoloģisko objektu Baltijas valstīs.

Hronista Indriķa laikā 13. gadsimtā un arī vēlāk ezers dēvēts par Astijervu, kas igauņu valodā varētu nozīmēt Igauņu ezers, savukārt lībiešu valodā - Trauka ezers. Šāds skaidrojums saistāms ar faktu, ka senāk latvieši un igauņi apdzīvojuši ezera apkārtni, un tā vidū bijusi teorētiski pieņemtā robeža abu apmetnēm.

Ezers šodien

Jau gadiem ilgi Burtnieku ezera krastos esošo pagastu pašvaldības par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzījušas ūdenstilpnes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, kā arī tās apkārtes izmantošanu tūrisma mērķiem, izveidojot atpūtas vietas un tūrisma takas, kā arī piedāvājot piecas laivu bāzes - kempings un laivu bāze "Ezerpriedes", "Vidzemes laivas", Bauņu laivu bāze, Sedas laivu bāze un Vecates laivu bāze.

Burtnieku ezers kļuvis par vienu no iecienītākajiem makšķernieku galamērķiem, pateicoties plašajam zivju fondam (līdakas, plauži. zandarti, raudas, karpas, asari u.c.).