Pirms 29 gadiem Rencēnu ciemā, pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa un viņa dižkoku atbrīvotāju grupas iniciatīvas, tika izveidota dzejnieka Viļa Cedriņa piemiņas vieta, kur kādreiz atradušās viņa vecāku mājas “Cedriņi”. Tā kā dzejnieka nams atradās netālu no “Skujām”, lielajā laukakmenī tēlnieks Vilnis Titāns iegravējis šos abu māju vārdus. Toreiz starp laukakmeņiem grupa iedzīvotāju (arī tagadējā seniore Daira Munce ) izveidoja norobežotu laukumu, iestādot dažādus kociņus. Vēl pēc gada Dzejas dienās vieta tika atklāta.
Laiks pagājis un reiz stādītie koki izauguši, vienīgi akmens sirdis palikušas tās pašas. Rencēnu pagasta pensionāriem radās doma šo laukumu padarīt skaistāku, sakoptāku. Tā kā Burtnieku novads izsludināja konkursu, biedrības “Sapratne” valdes locekļi sagatavoja projektu, sazinājās ar iestādēm, kur varētu saņemt nepieciešamo. Saņemot novada atbalstu, aktīvākās seniores Rasma Ozoliņa, Sarmīte Vēvere un Inese Birzkope ķērās pie darbu sadales.
22. aprīlī 13 seniori un Rencēnu pamatskolas novadpētniecības pulciņa meitenes – Elīna Bombaka un Evelīna Balode – ieradās veikt talkas dienas uzdevumus. Trīs stundu spraigā rosībā tika izzāģēti liekie koki un apzāģēti zari. Laukumā Daira Munce, Līvija Einberga, Dzintra Ulmane un Modris Ulmanis rūpīgi iestādīja 20 košuma krūmus – ceriņus un jasmīnus. Pie lielā akmens, kā godinājums izcilajam un savdabīgajam dzejniekam, kura talants veidojās un atplauka brīvās Latvijas laikā un kura mūžu tik skarbi pārtrauca pāragra nāve tālajā Sibīrijā, tagad kuplos un ziedēs iestādītā hortenzija.
Zaru un lapu novākšanā pārmaiņus iesaistījās gan vienu pienākumu veicēji, gan otri: Valda Savicka, Vita Lūse, Zaiga Peškova, Tamāra Sprince, Rasma Ozoliņa, Sarmīte Vēvere un Inese Birzkope. Savs uzdevums bija arī Ziedonim Hānam pirms talkas, jo iespēju robežās tika veikta lielo akmeņu atrašanās vietu maiņa.
Pēc labi padarīta darba katram talkas dalībniekam bija gandarījums par paveikto. Vēl iezīmēts punkts Valmieras – Rūjienas šosejas malā, kur tiks uzstādīta izgatavotā norāde par šīs dzejnieka piemiņas vietas atrašanos.
Dzejniekam šogad decembrī paliks 103 gadi. Tad mūsu devums viņa piemiņas saglabāšanā būs sakoptais laukums, bet viņa piemineklis mums ir tas, ko dzejnieks uzcēlis ar savu dzeju, ar savu kvēlo un skaidro sirdi, kas beidza pukstēt, apliecinot vārdus: “Ņem, tēvzeme, mani, es kareivis tavs,/Mēs mirsim, tu dzīvosi mūžam.”
Pēc paveiktā čaklos talciniekus sagaidīja pusdienas, par ko rūpējās Olita Trēziņa. Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Inese Birzkope fotogrāfijās parādīja Cedriņa piemiņas laukuma sākotnējo izskatu un izteica pateicības vārdus no V. Cedriņa dēla Gundara un mazdēla Alvila par ieinteresētību tēva un vectēva piemiņas saglabāšanā.
Raksta autors: Inese Birzkope, biedrība “Sapratne”
