Tūteres ozols
Tūteres ozols bija viens no pēdējiem upurozoliem Latvijā. Ozols bija leģendām un nostāstiem apvīts, daudzkārt aprakstīts literatūrā, fotografēts jau kopš 20. gadsimta sākuma. Stumbra apkārtmērs bija 8,5 m, ozolam bija milzīgs dobums un tas bija stipri bojāts - tam bija tikai 10 m augsts vainags bez galotnes, dzīvi audi bija saglabājušies tikai šaurā stumbra joslā. Pastāv daudz nostāstu un vairākas vēsturiskas ziņas:
Jau 11 gs. (Astijervi) Burtnieku ezera novadā diža meža vidū Ibdienes - Adzeles ceļa malā, nelielā klājumā auga jau prāvs dižozols, pie kura pulcējās vietējā novada metsopolieši, lai svinētu savus svētkus un nestu upurus senču Dieviem. Ja dūmi no altāra cēlušies stāvus gaisā, nozīmējis, ka labie gari upuri pieņēmuši.
1127. gadā samsalieši, sirojot pa Metsepoli (Ziemeļvidzemi) pie šī ozola upurēja vietējiem zemniekiem nolaupītu aunu.
1208. gadā ziemā vācu krustneši noposta pie ozola upuru altārus, jo Imerā nu bija uzcelta pirmā baznīca un tur vajadzējis braukt vietējiem.
1322. gadā Lietuva Gedemins ar saviem kara pulkiem zem ozola kuplās lapenes atpūtās un sagatavojās atceļam.
1560. gada Jāņa Bargā streļči pie ozola piesējuši sagūstītos vācu bruņiniekus, apkrāvuši salmiem un aizdedzinājuši. Ozols tomēr nesadega.
1704. gada vasarā Lieltūteru saimnieks, gribēdams savu māju no kara postījumiem pasargāt, gājis sirotājiem pretī pie ozola ar izbrūvētu alu. Šie to apdzēruši, māju gan nepostījuši, bet pašu līdzi paņēmuši.
1708. gadā Pētera pirmā karapulki, stāvēdami pie ozola atpūtā, izstrādājuši kara plānus pret Zviedru armiju.
1764. gada pavasarī Katrīna 2. ceļā no Košķeles uz Valtenberģu muižu, Jēkaba Sīversa pavadībā, pie ozola atvēsinājās un deva norādes, ka tā vainags saistāms ar dzelzs skavām. Norādes Sīverss uzklausīja un tā laikā nostiprinājums bija saglabājies līdz ozola bojāejai.
1781. gadā vietējie mācītāji, gribēdami iedzīvotājus piesaistīt baznīcai, likuši vecos upuru ozolus iznīcināt. Taču vietējie zemnieki ne par kādu maksu un lūgšanām nav bijuši piedabūjami nobendēt Latvijas dižozolus. Tad pie šī neģēlīgā darba ķeries pats toreizējais Salisburgas (Mazsalacas) draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis. Bet, tā kā nav muižā bijis tik garš zāģis, ar kuru varētu Tūteres dižozolu zāģēt, viņš bijis spiests braukt tālāk uz Panteni un tai vietā nozāģēt Šnellenes upuru ozolu. Lai gan šis ozols nav bijis tik resns, šo darbu cienīgtēvs veicis nedēļas laikā, tā pārpūlējies, kā ilgāku laiku noslimojis.
1808. gadā novadu piemeklē holeru sērga. Nomirst kādi 856 cilvēki. Pie ozola norisinājās sēru procedūras.
1824. gadā pie ozola tuvumā atrodošās mājas tiek nosauktas par Tūteru mājām.
1868. gadā „Sausais gads” – ozols nomet ļoti agri savas lapas – septembrī.
1870. gadā Baltijas vācu ģeologs un arheologs, Tērbatas universitātes profesors Konstantīns Grevinks, apceļojot Ziemeļvidzemi, apbrīno leģendāro Tūteres dižozolu un nosaka tam vecumu 900-1000 gadu.
1937. gada vasarā dzelzs apstiprinājuma skavu ozolam uzlika Sēļu pagasta Krūmiņu mājās dzīvojošais kalējs Antons Melngalvis. Nu jau ozola vainags bija nostiprināts ar divām skavām. Jau no Livonijas laikiem pie vēsturiskā leģendārā Tūteres dižozola notika Līgo svētki un Jāņuguns dedzināšana. Ne mazums cilvēku no šī ozola zīlēm audzēja dēstus. Tā rīkojās arī Lieltūteru māju kādreizējais gans Valters Hirte. Viņš 1957. gada oktobrī vairākas Tūteres ozola zīles iestādīja Promultu kalniņā. No zīlēm izauga prāvi stādi.
1966. gada augustā viesulis Tūteres dižozolam atlauza trešo daļu stumbra un vainagu. No koka atlauztām daļām Hirte veido sīkgriezumus.
1967. gadā naktī uz 18. oktobri vētras laikā Latvijā gāja bojā Ziemeļvidzemes leģendārais Tūteres dižozols, radot lūzuma vietā dobumu 11.5 metru diametrā. Dižozola plašais vainags un 8.7 metrus resnais stumbrs saira atsevišķos gabaliņos. 25. oktobrī Hirte izraka vienu no ozoliem Promulta kaimiņa pārveda un iestādīja vietā, kur bija audzis vēsturiskais dižozols. Tagad te aug jaunais Tūteres ozols. Blakus tam vēlāk viņš, kopā ar skolēniem, iestādījis ozoliņus par piemiņu saviem tuvākajiem draugiem. Tagad te aug ozolu birzīte.
Tūteres ozols
Adrese: Vecates pagasts
GPS koordinātes: 57.84304588111, 25.146769299318
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus





- Jaunumi
- Iedzīvotājiem
- Investoriem
- Tūristiem
- par novadu
- Kultūras mantojums
- Muzeji un ekspozīcijas
- Dabas objekti
- Dabas takas
- Aktīvā atpūta
- Interesantas saimniecības
- Amatnieki
- Ekskursijas
- Makšķerniekiem
- Gardēžiem
- Naktsmītnes
- Skaistumam un veselībai
- Telpas svinībām un semināriem
- Kāzu svinētājiem
- Skolēnu grupām
- Tūrisma informācijas punkti
- Degvielas uzpildes stacijas
- Tūrisma kartes, bukleti
- Pasākumi
- Piedzīvojumi kaimiņu pusē
- Iedvesmai
- Burtnieku ezers
- Pašvaldība
- Kontakti
- Normatīvie akti un dokumenti
- Publiskie iepirkumi
- Izsoles
- Attīstības plānošanas dokumenti
- Projekti
- Sociālais dienests
- Bāriņtiesa
- Dzimtsarakstu nodaļa
- Pašvaldības policija
- VP Iecirkņu inspektori
- Nekustamais īpašums
- Komunālā saimniecība
- Uzņēmējdarbība
- Būvvalde
- Izglītība
- Kultūra
- Sports
- Jaunatne
- Sabiedrība
- Vide
- Sadarbībā ar Radio SWH
- Publikācijas un statistika
- Saites
Twitter @burtniekunovads
-
burtniekunovads @burtniekunovads turpãk strādās domes priekšsēdētāja Kārla Sedvalda vadībā.1 diena 4 stundas ago.
-
burtniekunovads Pēc produktīvi aizvadītas apvienotās komiteju sēdes @burtniekunovads deputāti gatavi darbam domes sēdē.1 diena 8 stundas ago.
-
burtniekunovads @burtniekunovads deputāti pulcējušies uz apvienotās komitejas ārkārtas sēdi, lai lemtu par 2013. gada budžetu. t.co/PyvtR4Z21 diena 11 stundas ago.
Notikumi
| P | O | T | C | P | S | S |
|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
|
|
|
1 |
2 |
3 |
|
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
|
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
|
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
|
25 |
26 |
27 |
28 |
|
|
|
Burtnieku novada jaunumi
Esi informēts par mūsu jaunumiem!






