Jaunumi

attēls

Zemnieku saimniecībām izsniedz atļaujas migrējošo zosu atbaidīšanai no sējumiem

2020-03-18

Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve

Sākoties pavasarim un Latvijā atgriežoties gājputniem, lauksaimniekiem arvien aktuālāks kļūst jautājums ir sējumu pasargāšana no migrējošajām zosīm, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) šonedēļ sākusi izsniegt atļaujas zemnieku saimniecībām izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi.

Ņemot vērā lielo iesniegumu skaitu, iegūstamo zosu limitu un izvērtējot saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas izsniegtas 140 saimniecībām un kopējais šādā veidā iegūstamo zosu apmērs noteikts 1000 indivīdi.

Saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis. Atļauju nosacījumi paredz, ka zosu atbiedēšana ar limitētu putnu ieguvi noris gan saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, gan jāievēro īpaši nosacījumi, piemēram, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruņa 27775667, kā arī jāsniedz tiesšsaistes atskaite par darbības veikšanu

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē.  Tomēr ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu skaita letālu kontroli noteiktos gadījumos – piemēram, putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem.

Pagājušajā gadā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls saistībā ar to, ka migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem, turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts budžetā kompensācijām paredzēto finansiālo apjomu. Aprēķinātie zaudējumi augkopībā ir pieauguši, piemēram, Pārvaldē pieteiktie un aprēķinātie migrējošo putnu radītie zaudējumi augkopībai 2016.gadā aprēķināti 187 180,05 eiro apmērā, 2017.gadā attiecīgi – 157 593,44 eiro, 2018.gadā – 50 722,37 eiro, bet 2019.gadā jau 1 290 895,59 eiro.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visi zemnieki zaudējumus piesaka kompensācijām, kā arī migrējošo putnu radītie zaudējumi bieži vien ir saistīti ar laikapstākļiem pavasarī. Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde norādīja, ka izņēmuma kārtā var izsniegt atļaujas zosu letālai atbaidīšanai pavasarī, lai novērstu kaitējumu sējumu laukiem, taču tādā gadījumā būtu jāievēro vairāki nosacījumi – jābūt skaidriem pierādījumiem, ka citas alternatīvas, kā novērst zaudējumus, izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.

Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi gan tāpēc, ka   pēdējos gados arvien vairāk paplašinās tauriņziežu sējumi, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, gan ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, taču arī vairāku zosu sugu populācijas ir palielinājušās.

Ņemot vērā pērnā gada postījumus, daudzas zemnieku saimniecības pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai sāka pieprasīt jau šī gada janvāra beigās. Līdz 16.martam Pārvaldē  saņemti vairāk kā 300 saimniecību pieteikumi zosu atbiedēšanai no sējumiem, veicot zosu šaušanu.

Tāpat kā Igaunijā arī Latvijā, veicot zosu ieguvi, nebūs atļauts izmantot svinu saturošu munīciju.

Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža dienesta inspektoriem.

“Zosu atbiedēšana ar putnu limitētu ieguvi tiek pieļauta, lai samazinātu zaudējumus sējumiem, tomēr tas nenozīmē, ka citi atbiedēšanas mehānismi nav izmantojami – mūsu ieskatā visefektīvāk ir kombinēt dažādas atbiedēšanas metodes, kā arī iespēju robežās pielāgojot lauksaimniecības praksi,” skaidro G. Strode.

Daļai saimniecību atļaujas limitēti iegūt zosis tiek atteiktas. Piemēram, nav atļauta limitēta zosu ieguve īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to nepieļauj normatīvie akti vai aizsargājamā teritorija ir izveidota migrējošo putnu aizsardzībai. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un vienlaikus nepārkāptu noteikto zosu ieguves limitu, Pārvalde saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to saņemšanas kārtībā. Līdz ar to pēc noteiktā zosu indivīdu ieguves limita sasniegšanas, Pārvalde atļauju izsniegšanu ir atteikusi neatkarīgi no tā vai atļaujas pieprasītāja apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs citu apstākļu dēļ zosu indivīdu ieguve izņēmumam kārtā būtu pieļaujama.  

Vienlaikus atgādinām, ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām. Tā kā visos reģionos ir saimniecības, kurās ir atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve, un pieņemot, ka zosis ir putni, kas ātri “mācās”, tad iespējams, ka šaušanas radītais troksnis pārējās saimniecībās arī palīdzēs samazināt zaudējumus sējumiem.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesnieguma forma lejupielādei  pieejama Pārvaldes mājaslapā: https://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/#kompensacijas/. Pieteikumu iespējams iesniegt, atsūtot to pa pastu, klātienē Pārvaldē, kā arī pa e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.  Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē zvanot uz tālruni: 67509766 vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.





ZIŅU ARHĪVS



2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


Burtnieku novada pašvaldība

Juridiskā adrese: J. Vintēna iela 7, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206

Pasta adrese: Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219

Tālr. 64226643, fakss 64226332, e-pasts: info@burtniekunovads.lv

Darba laiks
Pirmdien 8.00 - 18.00
Otrdien 8.00 - 17.00
Trešdien 8.00 - 17.00
Ceturtdien 8.00 - 17.00
Piektdien 8.00 - 16.00
*Pārtraukums 12.00 - 13.00

 

Tīmekļvietnes lietošanas noteikumi 

Datu privātuma politika

Tīmekļvietnē publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ir aizliegta ar likumu

Burtnieku novada pašvaldības organizētajos pasākumos var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Iebildumu gadījumā varat vērsties pie pasākuma organizatora vai fotogrāfa, lai Jūs nefotografē un fotogrāfijas ar Jums nekur neparādās publiski

Dizaina izstrāde:blank

Izstrādāts:DirectHit