Jaunumi

attēls

COVID-19 infekcijas uzliesmojums

2020-03-02

Kopumā pasaulē no 2019. gada 31. decembra līdz 2020. gada 2. martam ziņots par 89068 laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem, ko raisīja jauns koronavīruss (COVID-19). 3046 pacienti ar nopietnām blakusslimībām ir miruši. 2. martā Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apstiprināja, ka Latvijā pirmajam pacientam diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19. 

Vairāk informācijas par izplatību.

Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Tie var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Nopietnus saslimšanas gadījumus iepriekš ir izraisījis SARS koronavīruss, kura rezervuārs dabā ir cibetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi.

COVID-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms, iespējams, ka tā arī ir zoonoze, jo daļa saslimušo bija saistīti ar Uhaņas Dienvidķīnas Jūras produktu un dzīvnieku tirgu. Ir apstiprināta COVID-19 pārnešana no cilvēka uz cilvēku, tomēr, lai pilnībā novērtētu infekcijas izplatīšanās ceļus un riskus, ir nepieciešams vairāk informācijas.

Pasaules Veselības organizācija un Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs nav noteicis ierobežojumus ceļošanai un tirdzniecībai. Eiropas Komisija noteikusi, ka katrs ievests COVID-19 infekcijas gadījums ir pakļauts epidemioloģiskajai uzraudzībai. Šobrīd ir paplašināts COVID - 19 skarto teritoriju saraksts -  SPKC ir izplatījis rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem kā rīkoties, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījums personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklēja skarto teritoriju vai bija kontaktā ar slimnieku, kurš ir saslimis pēc ceļojuma uz COVID - 19 skartajām teritorijām, tad nekavējoties jāziņo SPKC.  

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārstrādā savu algoritmu par došanos uz izsaukumiem. NMPD mediķi ir gatavi šādām situācijām. Līdz šim arī pārbaudīts, ka algoritms šādu pacientu konstatēšanai darbojas.

Tāpat ir apzinātas rezerves, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību vajadzības gadījumā. Gan Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, gan Bērnu klīniskā universitātes slimnīca apliecina gatavību pacientus uzņemt un nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Burtnieku novada iedzīvotājiem tuvējā Vidzemes slimnīca, tāpat kā citas ārstniecības iestādes Latvijā, ir izstrādājusi pasākumu plānu sākotnējai rīcībai jaunā koronavīrusa (COVID-19) infekcijas aizdomu gadījumā un attiecīgi ir apmācīts personāls.

Aizdomu gadījumā par saslimšanu ar koronavīrusu, cilvēkam nav jānāk uz slimnīcu, kur viņš varētu inficēt citus cilvēkus un telpas. Ir jāpaliek mājās un telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu vai NMP nodaļu un jāvienojas par tālākiem drošības pasākumiem.


Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saslimšanu ar koronavīrusu?

Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojuši rekomendācijas Latvijas iedzīvotājiem, kā rīkoties, ja ir aizdomas par saslimšanu ar koronavīrusu.

  • Ja esi bijis Ķīnā, kopš atgriešanās turpmākās 14 dienas ieteicams palikt mājās un novērot savu veselības stāvokli.
  • Sazinies ar savu ģimenes ārstu, lai konsultētos par turpmāko rīcību.
  • Ja parādās saslimšanas simptomi, nekavējoties zvani 113.
  • Ja Ķīnā ir bijuši bērni, izglītības iestādes aicinātas vērsties SPKC, ja rodas jautājumi par rīcību šādos gadījumos. 

Kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas?

Saskaņā ar pašreizējām zināšanām koronavīrusa “Covid-19” slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudziklepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.

Aktuālāko informāciju par koronavīrusa uzliesmojumu atradīsiet SPKC mājas lapā.





ZIŅU ARHĪVS



2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009