Jaunumi

attēls

Kļūstot labākiem, būsim arī laimīgāki

2020-01-17

Pieprasīta laulību konsultante, vairāku grāmatu par ģimenes attiecībām autore, Debra Fileta ir teikusi: “Laulība nav tikai tāpēc, lai darītu mūs laimīgākus, bet gan, lai darītu mūs labākus. Ja dosimies laulībā, domājot, ka tā paredzēta, lai darītu mani laimīgu, mēs vilsimies… Vilsimies katru reizi… Uz zemes nav cilvēka, kurš varētu mums dot šo pilnīgo laimi, vienkārši tādēļ, ka Dievs nevienam šādu uzdevumu nav piešķīris. Patiesa laulība nav tādēļ, lai mēs būtu laimīgi un piepildīti visu atlikušo dzīvi. Tā ir tādēļ, lai mēs kļūtu labāki. Bet tikai tad, ja nepadosimies un paliksim uzticīgi tam, ko solījām pie altāra viens otram, mēs piedzīvosim iespēju - augt visa mūža garumā, kļūstot pašaizliedzīgākiem, piedodošākiem. Tad mums pieaugs spēja mīlēt arī cilvēku, kurš nav pilnīgs. Tad mums pieaugs spēja redzēt otra cilvēka kļūdas, bet vienalga mīlēt. Galu galā laulība nav stāsts par “MANI”, bet gan par “MUMS”. Laulība nozīmē - tā vietā, lai celtu sevi, mācīties celt otru. Tā vietā, lai iepriecinātu tikai sevi, iepriecināt otru. Jo tieši tāds ir tas veids, kā kļūstam par labākiem cilvēkiem, labākiem vīriem un sievām. Un vai nav ironiski, ka tad, kad kļūstam labāki, mēs kļūstam arī laimīgāki?”

Laulība ir sinonīms vārdam – saistības, un stāties saistībās ir grūta izvēle. Laulība  liek būt stipram, uzņemties atbildību par paša izdarītiem lēmumiem. Pārāk bieži mūsdienu cilvēks vairs neuzņemas atbildību par saviem lēmumiem, jo sekot sirdij ir vienkāršāk par vienkāršu, taču vadīt savu sirdi, emocijas un domas - tas prasa drosmi.  

Tieši šīs teorijas dēļ, svinīgajās laulību ceremonijās es jaunajam pārim vienmēr jautāju: “Vai šajā brīdī Jūs jūtaties tik stipri undrosmīgi, lai uzņemtos saistības un atbildību par otru, visa mūža garumā?” Uz šādu sarežģītu jautājumu Burtnieku novada dzimtsarakstu nodaļā 2019.gadā ar drošu “JĀ” vārdu atbildēja 39 pāri. Prieks par to, ka no visiem pāriem 22 bija tādi, kur abas pusītes laulībā stājās pirmo reizi. Ņemot vērā, ka jaunais pāris var izvēlēties laulāties jebkurā dzimtsarakstu iestādē, tikai 16 pāri bija tādi, kur vismaz viens vai arī abi ir mūsu novada iedzīvotāji. Pārējie lielākoties savu izvēli izdarījuši saistībā ar tuvumā esošo svinību norises vietu mūsu novadā. Aizvadītajā gadā no ārzemēm bija atgriezušies 5 pāri, lai Latvijā un mūsu pusē nosvinētu savas dzīves skaistākos svētkus. Jaunākajai līgavai bija 19 gadi, bet jaunākajam līgavainim - 23 gadi. Cienījamākā līgava bija sasniegusi 59 gadu slieksni, bet dzīves pieredzes bagātākam līgavainim bija 78 gadi. Tikai vienā gadījumā mūsu līgava bija izvēlējusies doties laulībā ar ārzemnieku. Otro reizi laulībā devās 6 dāmas un 8 kungi. Trešo reizi savu izvēli izdarīja 1 līgava un 4 līgavaiņi. Nebijis gadījums manā praksē bija laulības, kad līgava laulībā stājās sesto reizi (tiesa gan, šis gadījums bija saistīts ar laulību reģistrāciju ieslodzījuma vietā). Attiecībā pret 39 salaulātajiem pāriem, 2019.gadā laulību izšķīra 9. No visiem aizvadītā gada jaunlaulātajiem, 8 pāri par savas svinīgās ceremonijas vietu izvēlējās tikai sev vien zināmu,  mīļu un nozīmīgu vietu ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām brīvā dabā – mežā, parkā, mājas ābeļdārzā, Burtnieka ezera krastā un klusā Gaujas ielokā.

Jauna ģimene nav iedomājama bez bērnu čalām. Pagājušajā gadā mūsu novadā piedzimuši 78 mazulīši. No tiem 33 zēni un 45 meitenītes. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, krietni palielinājies laulībā dzimušo bērnu skaits – 45. Daudzus iepriekšējos gadus, pārsvarā jaundzimušo reģistrācija notika vecākiem nosakot paternitāti. Aizvadītajā gadā tādi bija 32 gadījumi un tikai viens bērniņš reģistrēts bez ziņām par tēvu, tāpēc, analizējot aizvadītā gada datus, gribas teikt, ka jaunie vecāki ir bijuši atbildīgāki, spējuši pieņemt lēmumu – uzņemties atbildību ne tikai vienam par otru un atbildību pret bērnu, bet izveidot kārtīgu institūciju, ko sauc par ģimeni. 2019.gada populārākie zēnu vārdi – Ralfs, Reinis, Patriks, Emīls, Hugo, Daniels, Dāvis, Kevins. Populārākie meiteņu vārdi – Katrīna, Elza, Keita, Sofija, Paula, Anna. Jau vairākus gadus vecāki bērniem izvēlas vienu, nevis divus vārdus, kā tas bija agrāk un arī jaunie vecāki vairs neizvēlas ārzemju filmās un grāmatās izlasītus vārdus. Retāk un senāk dzirdētie vārdi 2019.gadā bija – Nate, Sniedze, Hanna, Julianna, Emma, Kalvis, Harijs, Ģirts, Ventis un Everts. Manuprāt, pozitīvi ir vērtējama tendence, ka nostiprinās ģimenes, kurās audzina ne tikai vienu, kā tas bija agrāk, bet vairākus bērnus. No visiem 78 pagājušajā gadā dzimušajiem bērniņiem tikai 20 ir pirmdzimtie bērni. Otrie bērni ģimenē ir 32 gadījumos, trešie bērni -17 ģimenēs un 9 bērni ir ceturtie saviem vecākiem. Tas liecina, ka jaunie vecāki, kas dzīvo Burtnieku novadā, jūtas stabili un var nodrošināt bērnu aprūpi, audzināšanu un izglītošanu. Te gan jāteic, ka tieši šīs stabilākās ģimenes pārsvarā tomēr dzīvo Valmieras pagastā, jo vecākiem ir darbs Valmieras pilsētā un tās tuvumā.

Visā valstī aizvadītais gads ir bijis ar zemāko dzimstības līmeni pēdējos 10 gados. Arī mūsu novads nav izņēmums. 2019.gada demogrāfiskā bilance ir bijusi ļoti līdzīga  2009. un 2010.gada rādītājiem, kad mirstība krietni pārsniedza dzimstību. Aizvadītais gads aizsaulē aizsaucis 104 novada iedzīvotājus, no tiem - 48 vīriešus un 56 sievietes. Jaunākais mirušais vīrietis bija 32 gadus jauns, bet jaunākā mirusī sieviete – nodzīvoja 51 gadu. Garāko mūžu nodzīvojusi 93 gadus veca sieviete, bet vecākajam mirušam vīrietim bija 91 gads. 2019.gada statistika par galvenajiem nāves cēloņiem ļoti satrauc, jo, salīdzinot ar citiem gadiem, krietni palielinājies gadījumu skaits, kad par nāves cēloni ārsts noteicis - akūta un pēkšņa koronāro nāve (22 gadījumi) salīdzinoši jaunos gados! Hroniskas sirds un asinsvadu slimības - 27, hroniskas iekšējo orgānu un citas slimības – 42 (pārsvarā gados veciem cilvēkiem), pašnāvība – 1, ķermeņa atdzišana – 1, plaušu slimības -7, bet diagnoze - vēzis - tikai 4 gadījumos. Izvērtējot šo statistiku, nākas secināt, ka satraukumu un bažas rada tieši šīs pēkšņās un akūtās nāves gadījumi. Šeit gribas novēlēt biežāk apmeklēt ārstu, veikt veselības pārbaudes arī tad, kad liekas, ka nekas jau nekaiš, gan jau nespēks pāries pats no sevis…, bet tad pēkšņi un negaidīti notiek nelaime. Piederīgie tad ir šokā, neizpratnē un bieži vien jautā: “Kāpēc tā ?...” Un man jāmeklē vārdi, lai mierinātu, bet arī es tos vienmēr neprotu atrast.

Lai Jaunais 2020.gads katrā mājā atnes prieku, veselību, saticību, lai mēs spētu viens otru saprast, gan ģimenē, gan līdzcilvēku starpā. Lai mēs šajā steidzīgajā laikā mācētu uzklausīt viens otru un mācētu aizmirst pāridarījumu vai kādu nevietā pateiktu vārdu, izrunāt pārpratumus un piedot! Tā mēs varam kļūt nedaudz labāki un tas nozīmē – arī laimīgāki.

                                                          Burtnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

Daina Gustone


Demogrāfiskā situācija Burtnieku novadā 2019.gadā

Pagasts

Dzimušo skaits

Mirušo skaits

Iedzīvotāju skaits

Burtnieku pag.

8

19

1344

Ēveles pag.

4

6

468

Matīšu

10

21

834

Rencēnu pag.

10

20

1445

Valmieras pag.

40

32

3228

Vecates pag.

6

6

423

Novadā kopā:

78

104

7742


Salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem

Burtnieku novadā kopā:

Dzimušo skaits

Mirušo skaits

2009.gadā

94

131

2010.gadā

69

105

2011.gadā

82

113

2012.gadā

80

91

2013.gadā

104

98

2014.gadā

103

108

2015.gadā

92

103

2016.gadā

107

92

2017.gadā

80

72

2018.gadā

96

109

2019.gadā

78

104





ZIŅU ARHĪVS



2020    2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009