Jaunumi

attēls

Gaujā sācies lašveidīgo zivju nārsta liegums

2019-10-04

No 1.oktobra līdz 31. decembrim noteikts lašveidīgo zivju saudzēšanas laiks. Jau tagad Gaujā, bet vēlāk arī tās pietkupēs, iepeld laši un taimiņi gatavojoties ikgadējam rudens nārstam, kas atkarībā no laika apstākļiem parasti notiek no oktobra vidus un ilgst aptuveni mēnesi. Šai laikā Gaujā, no ietekas jūrā augšpus pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos, aizliegta visa veida makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu. Tāpat šai laikā noteikti dažādi makšķerēšanas ierobežojumi daudzās Gaujas pietkupēs, un ar detalizētu informāciju iespējams iepazīties izlasot Ministru kabineta noteikumu Nr.800 3.pielikumu.

Lašu (Salmo salar) izplatības areāls un nārsts noris galvenokārt Gaujā un tās lielākajā pietekās Amatā un Braslā. Pēdējos gados, pateicoties Valsts zivju atražošanas programmai, kuras gaitā zivju mazuļi tiek izlaisti upes augštecē ap Virešiem, vērojams, ka zivju migrācijas ceļš uz nārsta vietām kļuvis daudz tālāks, un ja vēl pirms dažiem gadiem lašu koncentrācija bija posmā līdz Cēsīm, tad pēdējos gados aizvien biežāk lašu nārstu var vērot Sikšņu krācēs un citviet upes augšējos posmos. Laši dzīvo jūrā 1-6 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 11-18 cm garumu. Lašiem novērota līdz 3000 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 100 km diennaktī. Jūrā galvenokārt barojas ar zivīm (brētliņām, reņģēm, trīsadatu stagariem u.c.); saldūdeņos pieaugušās zivis nebarojas, bet mazuļi - ar ūdens kukaiņu kāpuriem. Latvijā laši sasniedz 10 gadu vecumu.

Gauja ir īpaša ar to, ka šeit uz nārstu ierodas arī īpaši lieli eksemplāri. Pēdējos gados gan “zivis izcilnieces”, svarā virs 20 kg, novērot izdevies reti, bet ir dokumentāli pierādījumi, ka vēl pirms 15 gadiem Gaujā noķerts 32 kg smags lasis. Tomēr arī šodien 10 – 15 kg smagi laši nav retums.

Taimiņu (Salmo trutta) izplatība Gaujas baseina upēs ir daudz plašāka kā lašiem. Taimiņi, kuru svars var sasniegt pat līdz 10 kg (pārsvarā no 1,5 kg – 4 kg), par nārsta vietām izvēlas galvenokārt Gaujas pietekupes un pat nelielus strautus. Līdzīgi kā ar lašiem, bet daudz kuplākos pulkos, pēdējos gados taimiņi mēro ceļu uz Gaujas augšteci. Taimiņi dzīvo jūrā 1-7 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu. Upēs sastopama taimiņa saldūdens pasuga - strauta forele. Novērota līdz 600 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 28 km diennaktī. Pamatbarība: zivis un vēžveidīgie. Sasniedz 7 gadu vecumu.

Saskaņā ar zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017. – 2020. gadam Valsts programmas ietvaros Gaujas baseinā ik gadus tiek ielaisti ap 180000 lašu un 80 taimiņu smolti un 160000 lašu un 160000 taimiņu vienvasaras mazuļi. Tātad kopumā valsts programmas ietvaros Gaujas baseinā ik gadus tiek ielaistas 520000 jaunas lašu un taimiņu dzīvības. Un pateicoties tam, ka pēdējos 5 -6 gadus liels šo zivju resursu daudzums tiek ielaists upes augštecē, Gauja atgūst savu lašupes statusu līdz pat Paideru HES aizsprostam.

Kaut arī valsts ik gadus iegulda prāvus resursu zivju resursu atražošanā, tomēr lašveidīgo zivju īpatsvars Gaujā ir tikai ~28% no potenciāli iespējamā. Šādai situācijai ir daudzi iemesli, kas meklējami ne tikai pašas Gaujas ekosistēmā, bet visā Baltijas jūras areālā. Tomēr arī mūsu rokās ir palīdzēt upei atgūt tās kādreizējās zivju bagātības, un šeit svarīgi rūpēties gan par zivju resursu aizsardzību, īpaši nārsta periodā, gan dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanu.

Šogad Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Gaujas upes baseina pašvaldībām, koordinē kopējas darbības, lai lašveidīgo zivju nārstu netraucētu maluzvejnieki. Plānots, ka nārsta laikā, apvienojot Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un Gaujas upes baseina pašvaldību resursus, tiks rīkoti plaši reidi un apsekotas potenciālās maluzvejnieku darbošanās vietas. Lai nodrošinātu efektīvu upes uzraudzību, Gaujas baseins ir sadalīts četrās nosacītās zonās no Carnikavas līdz Virešiem. Katrai zonai ir piesaistīts atbildīgais koordinators, kas organizēs preventīvo darbu un maksimāli īsā laikā reaģēs uz saņemto informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem.

Aicinām sabiedrību būt neiecietīgiem un nekavējoši informēt par novērotajiem pārkāpumiem vai aizdomīgām rīcībām, kuru mērķis var būt nelegāla zivju ieguve. Uz nozīmīgākajiem Gaujas pievadceļiem ir izvietotas informatīvās zīmes, kur norādīti konkrētās zonas koordinatora telefona numurs. Tāpat līdz 31. decembrim darbosies diennakts informatīvais tālrunis – 25442000, uz kuru zvanot vai sūtot īsziņu iespējams informēt par novērotiem vai konstatētiem pārkāpumiem.

Lašu un taimiņu resurss ir Gaujas un mūsu kopējā bagātība, kuru saudzēšana un sapratīga izmantošana var veicināt labklājību daudziem Gaujas upes baseina iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Mēs visi kopā varam paveikt daudz!





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS

     Novembris 2019     

Tuvākie pasākumi

    FACEBOOK

 



Izstrādāts DirectHit