Jaunumi

attēls

“Valmiermuižas alus” pērn investējis pusmiljonu eiro uzņēmuma izaugsmē; šogad plāno attīstīt jaunas alus garšas

2019-05-22

Agnese Ruberte, “Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante

Sasniedzot maksimālo brūvēšanas jaudu un investējot 500 000 eiro attīstībā, Valmiermuižas alus darītava 2018. gadā sasniegusi sekmīgus finanšu rādītājus: uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 17%, bet peļņa, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājusies par vairāk nekā 30% (no 127 564 eiro uz 168 173 eiro). Šogad uzņēmums turpina ieguldīt attīstībā un pilnveido jaunas alus garšas. Turklāt gada pirmajos četros mēnešos alus darītavas apgrozījums sasniedzis jau 1,53 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pērn palielinājies par 7,7%. Stiprinot sadarbību ar restorāniem un bāriem, lejamā alus apjoms audzis par 15%, bet 5% izbrūvētā alus eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Šveici, Dāniju un Īriju. “Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām “Crafted in Latvia”, tādējādi arī popularizējot Latvijā darīto alu pasaulē,” stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Pērn lielākā investīcija 300 000 eiro apmērā ieguldīta jaunas priekšattīrīšanas sistēmas izbūvē – izveidota jauna bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma. “Kaut esam maza alus darītava, mēs ticam ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, tāpēc rūpes par vidi mums ir pašsaprotamas. Pagājušogad esam ieviesuši ISO 50001 sistēmu un ieguvuši vides ISO sertifikātu. Lai atslogotu apkārtējo vidi, izmantojam daudzkārt izmantojamas stikla pudeles un metāla mucas. Šogad vēlamies samazināt ūdens un elektrības patēriņu, kā arī mazināt siltuma zudumus, ieviest daudzkārt lietojamas plastmasas glāzes brīvdabas pasākumiem un attīstīt bioloģisko bezalkoholisko dzērienu brūvēšanu,” stāsta A. Ruņģis.

Savukārt 100 000 eiro, piesaistot arī “Lauku atbalsta dienesta” līdzfinansējumu, investēti jaunu iesala dzirnavu iegādē – divu valču iesala dzirnavas nomainītas ar četru valču dzirnavām, lai iesala graudu samaltu vēl vienmērīgāk un iegūtu vēl izteiksmīgāku garšu. A. Ruņģis atzīst, ka pat mazi garšas uzlabojumi prasa lielus ieguldījumus, taču atbilstošas gatavošanas iespējas ļauj meistariem slīpēt savu meistarību un alus kvalitāti. Vēl 100 000 eiro uzņēmums ieguldījis vēl bagātīgāku garšu radīšanā, katru mēnesi radot un pārbaudot jaunas alus garšas, kas ir mazas alus darītavas lielākais spēks.

“Alus baudīšanas kultūra Latvijā turpina attīstīties, aug interese par amata alus darītavām un to daudzveidīgo alus garšu piedāvājumu. Tāpēc pērn esam sekmīgi attīstījuši Valmiermuižas seno iesalu alu izlasi. Tās pārdošanas apjomi auguši četrkārtīgi, sasniedzot 70 583 litrus. “Valmiermuižas tumšajam dūmalum” pievienojām “Valmiermuižas klona alu”, bet 2018. gada decembrī – prasīgāko alus baudītāju delikatesi “Valmiermuižas Baltijas porteri”. Tuvākajā laikā plānojam attīstīt arī “Kokmuižas eilu” garšas un paplašināt tā pieejamību Latvijā,” nākotnes ieceres ieskicē “Valmiermuižas alus” saimnieks.

Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība 2018. gadā piedzīvojusi 23% pieaugumu. Vispieprasītākie bijuši bezalkoholiskie dzērieni “Gardu muti”, kas pērn pārdoti par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Augošs pieprasījums pēc Valmiermuižas zelteriem bijis gan lielveikalos, gan restorānos, jo cilvēki aizvien biežāk tīras Latvijas garšas meklējumos izvēlas no vietējiem augļiem un ogām gatavotus bezalkoholiskos dzērienus.

100% SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu “Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt “Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS

     Oktobris 2019     
123 4 56
78 910 11 1213
141516 17 18 19 20
212223 24 25 2627
28293031

Tuvākie pasākumi

    FACEBOOK

 



Izstrādāts DirectHit