Jaunumi

attēls

Valmiermuižas klēts un mūra žoga fragments iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

2019-02-06

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informē, ka ar 2018. gada 25. oktobra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr.2.5-1-201, kas publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303) 2018. gada 2. novembrī, klēts un mūra žoga fragments Burtnieku novadā, Valmieras pagastā, Dzirnavu ielā 2 un 2A ir iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis „Klēts un mūra žoga fragments” ar aizsardzības Nr. 9257.

„Klēts ir raksturīga 18. gs. muižu arhitektūras liecība un būtiska Valmiermuižas apbūves daļa. Tā izceļas ar proporcionāli veiksmīgi veidotu lieveņa arkādi un tradicionālu siluetu, un lielā mērā ir saglabāts tās autentiskums. Savukārt žogs ir būvēts ar īpašu amatniecisko prasmi, mūra žoga fragments ir būtisks apbūves un ainavas sintēzes elements. Šāda veida žogi Latvijas muižās ir saglabājušies reti. Objekta saglabājamās vērtības ir izveidojums kultūrvēsturiskajā ainavā, ārējais veidols, plānojuma struktūra, vēsturiskās konstrukcijas, interjera vēsturiskās apdares fragmenti,” norādīts Kultūras ministrijas rīkojumā par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Minētajam kultūras piemineklim ir noteikta individuālā aizsardzības zona. Skatīt ŠEIT.

Valmiermuižas kultūras biedrības iniciatīva ir piešķirt valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu Valmiermuižas ansambļa vēsturiskajai apbūvei un Valmiermuižas parku atzīt kā vēsturiskā notikuma vietu – Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes (1683-1750) dzīves vietu.

SIA „Valmiermuižas alus” kā viens no apbūvē iekļauto objektu īpašniekiem izteicis ierosinājumu par klēts un mūra žoga fragmenta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Iniciatīva balstīta uz Eiropas Kultūras mantojuma gada aicinājumu novērtēt kultūras mantojumu kā kopēju resursu un ar to dalīties, lai uzlabotos izpratne par kopīgu vēsturi un bagātībām, lai cilvēki labāk izjustu piederību Eiropai un lai Eiropas kultūras mantojums tiktu labāk sargāts, saudzēts, lietots, izprasts un popularizēts. Klēts un mūra žoga fragmenta iekļaušana Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vērtējama kā ieguldījums nākotnē, domājot par Latviju un tās vērtību nākamajiem 100 gadiem.

Šo iniciatīvu izvērtējis arī Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola, sniedzot izvērtējumu objektu iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī tās atbilstību Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa teritorijas attīstības stratēģijai 2030. Vidzemes Augstskola paudusi viedokli: „Ieguldījums vietas ainavas kvalitātē, kas cieši saistīta ar vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Saskanīga un vērtīga skatu perspektīva, vienots kultūrvēsturisks ansamblis.” Tiek vēstīts, ka ilgtermiņā gaidāma pozitīva ietekme uz sociālo vidi, lielāka vietas sakoptība un pievilcība. Kā rezultātā tiek piesaistīti iedzīvotāji un tūristi, kas spēj novērtēt kultūras mantojumu un ainavas kvalitāti un samazinās slogs uz pašvaldības budžetu. Objekts uzsvērts kā vietas identitātes nesējs, zīmola pastiprinājums, kas rada pozitīvu ietekmi uz vietas transformāciju un tēlu kopumā. Rekomendācijas ir pozitīvas, tiek atzīts, ka, izvērtējot stiprās un vājās puses, redzama virkne stratēģisko iespēju, kas būtu jāizmanto, piemēram, plašākas iespējas piesaistīt sabiedrisko, tostarp starptautisko, finansējumu. Vidzemes plānošanas reģions atzīmē, ka aizsargājama pieminekļa statuss pats par sevi nav garantija vietas pozitīvām pārmaiņām. Ir daudz vietu, kas, esot kultūras mantojuma statusā, turpina stagnēt, taču ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kur to īpašnieki vai apsaimniekotāji pratuši izmantot kultūras mantojuma statusu pozitīvu pārmaiņu panākšanai. Daudzviet bez noteiktā statusa tas nebūtu iespējams, jo nevarētu pretendēt uz noteiktu ārējo resursu piesaisti (kultūras mantojuma iniciatīvām valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss ir viens no nosacījumiem, lai tiktu piešķirts finansējums).

Kultūras mantojama statuss Latvijā ietverts likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēmu, kas nodrošina kultūrvēstursikā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS


Tuvākie pasākumi
 



Izstrādāts DirectHit