Jaunumi

attēls

Rencēnu seniori talkas dienā

2016-04-25

Ineses Birzkopes foto: Pēc patīkami paveikta darba. Rencēnu seniori virs Ābeļu akmens muguras

Rencēnu pagasta 13 seniori talkas dienā piedalījās Ziemeļvidzemes lielākā akmens atrašanās vietas apkārtnes sakopšanā. Dažiem tā bija pirmā iepazīšanās ar neparasto milzeni mūsu pusē. Ar zaļu sūnu pārklāju virspusē un metra dziļa ūdens ieskauts visapkārt tas sagaidīja talciniekus. Akmens nosaukts tuvējās mājas vārdā – Ābeļu akmens. Mājas saimnieks Guntis Lācis jau pirmais bija izbrīvējis ceļu no sakritušiem kokiem un zariem, lai vairāku simtu metru ceļš līdz akmenim būtu vieglāk veicams.

Un tad sākās akmens muguras un sānu atbrīvošana, uzmanoties, lai paši talcinieki neiekristu pietiekami dziļajā ūdenī. Sievietes darbojās virs akmens, bet vīri atbrīvoja apkārtni no egļu pārbagātības un dedzināja liekos zarus. Kaut darbošanos traucēja sniegs un lietus, gandarījumu deva akmens ārējais izskats pēc tādas apstrādes un mazgāšanas. Pārsteigums ir arī tas, ka akmens guļ ļoti dziļi mitrajā meža augsnē, un tikai aptuveni nojaušams tā augstums.

Daudz gadu akmens nebija pat uzskaitīts dabas objektu sarakstā, tagad tas aprakstīts un noteiktas aptuvenas lieluma koordinātes: 2,3 m augsts, 8,6 m garš, 5,8 m plats, tilpums 57 kubikmetri (virs zemes 20 kubikmetri), apkārtmērs 23 m. Parametrus norādām, lai ieinteresētie varētu šo vietu apmeklēt, bet trūkst norāžu. Pēc paveiktā secinājām, ka tās būtu nepieciešams uzstādīt četrās vietās. Nāks vasara, un tad klāt īstais laiks, lai iepazītos ar akmens gluda maizes klaipa formu pa gabalu, bet tuvojoties ieraudzītu pāris asu stūru izvirzījumus un pat saskatīt ko neparastu vidēji kristāliskās gneisa sajaukumā ar kālija laukšpata kristāliem un pastāvētu virs tā. Ir arī kāda slepena vietiņa ar kārbiņu, kurā atrodas iepriekšējo apmeklētāju atstātās piemiņas ar ierakstiem mini blociņā un vēl…, bet tā atrašanai arī nav norāžu. Ir tikai minējums, kas šo izdomāja, par slepenību zina tikai retais rencēnietis un ierakstu atstājēji. Atnāksiet, varbūt izdosies!

Talcinieki pēc paveiktā cienājās uz ugunskura ceptām desiņām un izbrauca apskatīt Sedaskalna avotiņus, bebru nedarbus upes krastā un ieklausīties vēstures notikumos šajā vietā, par kuriem stāstīja raksta autore. Tika sakopts arī stāvlaukums un tā apkārtne pie Sedas. Senioru Kļaviņu ģimene uzposa otru lielāko Rencēnu akmeni pie Kanču mājām. Par garšīgajām pusdienām paldies sakām Olitai Trēziņai un Inesei Sippo.

Inese Birzkope





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009