Jaunumi

attēls

Cerībā lolot barikāžu dalībnieku sargāto dārgumu

Ilonas Kalniņas foto: Par Latviju cerībā, ticībā, mīlestībā. Barikāžu dalībnieki Rencēnu kultūras namā (pirmais no labās vēsturnieks Kārlis Dambītis).

Rencēnu pagastā izveidojusies tradīcija, kad kādā no janvāra dienām kopā uz atmiņu brīžiem tiek aicināti 1991. gada barikāžu dalībnieki, skolēni un pagasta ļaudis. 25. Barikāžu atceres gadadienā Rencēnu kultūras namā dedzām simbolisku piemiņas ugunskuru, un katrs no mums domu apcirkņos no tā paņēma pa mazai dzirkstelītei.

Par ceļu uz brīvu Latviju sagatavoto materiālu prezentēja Okupācijas muzeja vēsturnieks, arī rencēnietis Kārlis Dambītis no jaunieša redzesloka ar stāstījumu, kas balstīts uz faktiem. Bija nozīmīgi satikties un ieklausīties cilvēkos, kuri no sevis izstrāvo enerģiju, aizrautību un atdevi gan darāmajā, gan tad, kad dzimtajai zemei īpašās situācijās vajadzēja palīgus. Atmiņās par kolhoza „Draudzība” cilvēku gatavošanos barikādēm un viņu nodrošināšanu ar nepieciešamo, kā arī saimniecības darbu šajā laikā dalījās bijusī ilggadēja Rencēnu ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja Anna Āboliņa.

Par Rencēnu pamatskolas skolotāju un darbinieku došanos uz Rīgu un skolēnu iespēju šodien būt vietās, kuras toreiz apsargāja barikāžu dalībnieki, runāja toreizējā skolas direktore Rasma Ozoliņa, kura pirms 15 gadiem ar skolēniem aizsāka materiālu apkopošanu par savējiem. Šodienas izstādē tie papildināti un apskatāmi, secinot, ka 22 pedagogi un darbinieki bijuši Latvijas sardzē.

Par izšķirīgajiem momentiem sakaru sistēmās stāstīja epicentrā tolaik esošais žurnālists, Radionama  darbinieks, tagad rencēnietis Pēteris Tabūns. Kā toreiz LU  Arheoloģijas nodaļas students  rencēnietis Gints Liepiņš dalījās spilgtāko notikumu atcerē par aizsardzības aktivitātēm, par piedzīvotajiem  šaušanas momentiem.

Ar degsmi par baltajiem gaismas brīžiem savai zemei dziedāja Rencēnu folkloras kopas „Rota” (vadītāja Irēna Garā) vīri un sievas,  jo gaišumu var izstarot cilvēki, kuros pašos tas ir iekšā. Apgaismes pārņemti klausījāmies Valmieras mūzikas skolas skolotāju vijolnieču grupas meistarīgajā spēlē.

Svarīgi bija stāsti gan jaunajai paaudzei, gan pašiem bijušajiem barikāžu dalībniekiem, gan tiem, kuri vēlējās būt kopā un atskatīties Latvijas vēsturē. Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs ir apzinājis 130 barikāžu dalībniekus: gan pagastā dzīvojošos, gan tos, kuri uz Rīgu devās no pagasta. Viņu vidū 21  piemiņa aizstaigājusi mūžības ceļos. Barikāžu dalībnieku biedrības birojā pašlaik iesniegtas 11 anketas, kurās izteikts ierosinājums piešķirt Pateicības rakstus, vēl tās jāizpilda 3 barikāžu dalībniekiem.

Pasākumā izskanēja dzeja un domu graudi par sirdsapziņu, par uzticēšanos savai valstij, jo tā ir kvalitāte sevī, ko nemaz nevar izmērīt, bet labais, kas mājo katrā, ir visa mērķis. Sajutām, kā iedarbojas caurstrāvojums, meklējot ceļus, kas palīdzēs augt un darboties cerībā, lai  uzplauktu Latvija, tuvojoties savai simtgadei. Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds( arī barikāžu dalībnieks)  pasniedza pirms pieciem gadiem piešķirto barikāžu piemiņas medaļu bijušajam rencēnietim Normundam Jansonam. Klātienē pasākumu vēroja Burtnieku domes deputāts Edvīns Straume (arī barikāžu dalībnieks), kurš izteica priekšlikumu turpmāk šādus atceres pasākumus rīkot kopā visa novada barikāžu dalībniekiem.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja

Ilona Kalniņa, Rencēnu kultūras nama vadītāja





ZIŅU ARHĪVS



2019    2018    2017    2016    2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    


PASĀKUMU KALENDĀRS


Tuvākie pasākumi
 



Izstrādāts DirectHit