Ēveles pagasts

Ēveles pagasts

Platība: 9236,3 ha

Iedzīvotāju skaits: 574

Administratīvais centrs: Ēvele

Ēveles pagasts atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenuma austrumu malā - Sedas līdzenumā. Virsas augstums tā apkaimē sasniedz 80 metrus virs jūras līmeņa, bet augstākajai vietai (86,5 metri vjl.) dots Rukšu kalna nosaukums. Pagasta ziemeļaustrumu robežu veido Sedas upe, savukārt ziemeļrietumu - Sedas kreisā krasta pieteka Ošupīte, bet austrumos - Sedas kreisā krasta pieteka Šūnupe. Pateicoties paaugstinātam mitrumam, Ēveles pagastā ir vairāki nelieli purvi - Ružēnu, Mīteļu, Stāvužu, Pennes, Čamatas un Būdas purvs.

Senatnē Ēveles novadā dzīvojuši igauņi. 13. gadsimtā pēc ilgām cīņām ar vācu ordeni igauņi šo teritoriju atstāja, to sākot apdzīvot Beverīnas latgaļiem. Rakstos Ēvele ar nosaukumu "Alt-Wohlfahrt" pirmoreiz minēta 1562. gadā, kad Polijas karalis Sigismunds Augusts novadu atdeva Valmieras pilskungam Hevelnam. Latviskojot pilskunga vārdu, radies vietas nosaukums - Ēvele.

1892. gadā Ēveles pagastam pievienoja Ķempēnu pagastu, savukārt 1935. gadā kopējā platība sasniedza 8990 hektārus. Pēc Otrā Pasaules kara 1945. gadā tika izveidots Ēveles un Dakstu ciems, savukārt četrus gadus vēlāk pagasts kā teritoriāla vienība tika likvidēts. 1954. gadā Ēveles ciemam tika pievienots Dakstu ciems, bet 1977. gadā to iekļāva Jērcēnu ciemā. Ēveles pagasts juridiski tika atjaunots 1992. gada 26. aprilī tā pirmskara robežās.

Ēveles pagastā joprojām darbojas pamatskola, kas tika izveidota vēl pirms Otrā pasaules kara sākuma. Savukārt mācītājmuižas ēkā izveidots Ēveles tautas nams. Ievērības cienīga ir arī pagastsa luterāņu baznīca, kas tika iesvētīta tālajā 1821. gadā. Tās ērģeles, kas veidotas 1874. gadā, ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa nosaukumu ieguvusi Ēveles muižas klēts, kas celta 1793. gadā un saglabāta līdz mūsdienām.