Vecates pagasts

Vecates pagasts

Platība: 8974 ha

Iedzīvotāji: 564

Administratīvais centrs: Vecate

Vecates pagasts atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā un aptver Burtnieku ezera ziemeļu galu. Teritorijai izteikts lēzens reljefs, kuram raksturīgi līdz desmit kilometriem gari, izstiepti vaļņi - drumlini. Pagasta vidusdaļā no Burtnieku ezera iztek Salacas upe, savukārt austrumu daļā ezerā ietek Rūja un Seda (pa pagasta robežu), kuras plūst pa plašu pārpurvotu palieni. Rietumu daļā izveidojušies vairāki ezeri - Ķiruma (53,5 ha) Rebeles (1,5 ha) un Žērbeles (mazāks par 1 ha) ezers, kā arī vairāki plaši purvi - Sepatas purvs (304 ha), Ķiruma purvs (157 ha), savukārt Rūjas palienā iesniedzas zemais Lielruļļu-Aurupītes purvs.

12. gadsimta beigās tagadējā Vecates teritorija atradās lībiešu Metsepoles novada ziemeļaustrumu malā. 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, bet līdz 1935. gadam Vecates pagasta kā patstāvīga veidojuma platība jau sasniedza 4258 hektārus. Tā statuss mainījās ik pa pāris gadiem, beigu beigās 1949. gadā, nolikvidējot pagastu, tika no jauna izveidots Vecates ciems. 1954. gadā tam pievienoja daļu Ziemeļu ciema, bet 1990. gadā tika atjaunots Vecates pagasts, kuram vēlāk tika pievienota daļa bijušā Sēļu pagasta, kā arīk Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.

Valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu statusu ieguvusi Zvejnieku I un II apmetne, kā arī senkapi, Riņņukalna apmetne un Upurakmens, Kaulēnkalna apmetne, Dārziņu senkapi un Tūteres Svētozola vieta, kas senāk kalpojusi par kulta vietu. Zvejnieku apmetnes un kapalauks ir viens no unikālākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem visā Ziemeļaustrumu Eiropā.

Vecates pagasta bērni galvenokārt apmeklē Mazsalacas izglītības iestādes, jo pašu paspārnē nav izdevies saglabāt skolas, tāpatkā klubu un estrādi. Pagastā gan joprojām darbojas bibliotēka.