Valmieras pagasts

Valmieras pagasts

Platība 10 124,1 ha

Iedzīvotāju skaits: 3250

Administratīvais centrs: Vanagi

Valmieras pagasts atrodas Tālavas zemnienes Burtnieku līdzenuma dienvidaustrumu malā, Gaujas labajā krastā, kur sākas Sedas līdzenums. Raksturīgs lēzens reljefs ar iegareniem klaipveida vaļņiem - drumliniem. Savukārt Gaujas vidējais platums ir 50 metri, bet dziļums - divi metri. Tās lielākās pietekas pagasta teritorijā ir Krāčupe ar Andrupi, kā arī Mellupe un Rātes upīte. Starpdrumlinu ieplakās izveidojušies plaši purvi - Līgotņu (226 ha), Brada (131 ha), Cīļu (120 ha), Ezera (83 ha), Ķoniņu (72 ha), Purkauliņu (74 ha) un Mācītājlaužu (52) purvs.

12. gadsimta beigās tagadējā Valmieras pagasta teritorija atradās Tālavas zemē, un 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Izveidojās Valmiermuižas un Valmieras mācītāja muižas pagasti, kurus 1894. gadā apvienoja, savukārt 1906. gadā atdalīja Oliņu novadu, ko pievienoja Trikātai. 1935. gadā Valmieras pagasta platība sasniedza 14 445 hektārus. 1945. gadā izveidoja Valmieras un Ausekļa ciemu, bet pagastu kā teritoriālā vienību likvidēja. 1958. gadā Valmieras ciemam pievienoja daļu Ausekļa ciemu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk daļu Valmieras ciema atdeva Rencēniem. Tikai 1990. gadā tika atjaunots Valmieras pagata statuss.

Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir sena kulta vieta - Simanēnu Svētozols, kura apkārtmērs sasniedz astoņus metrus. Mākslas pieminekļa statusu ieguvuši Valmiermuižas torņa telpu griestu gleznojumi, bet visam Valmiermuižas apbūvei, kas veikta 18. un 19. gadsimtā, ir kultūrvēsturiska nozīme. Īpaša vieta atvēlēta arī dzejnieka Rietekļa dzimtajām mājām "Baložiem", dzejnieka J. Ruģēna mājām "Ruģēniem", kā arī Ķelderlejā esošajiem fašisma terora upuru masu kapiem.

Valmieras pagasta bērni mācās Valmieras pilsētas skolās, bet par dažādu pasākumu mājvietu kļuvis pagasta kultūras nams. Darbojas arī bibliotēka.