Dabas objekti

Aptuveni 400 gadu vecais ozols ir septītais resnākais (8,75m) dižozols Latvijā ar augstumu 21 m. Šis ir vienīgais dižozols, kas pamazām tuvojas 9 m apkārtmēram, jo veicot mērījumus regulāri tiek konstatēts koka pieaugums.

Dambja dižozols

Adrese: Dambji, Burtnieku pagasts
GPS koordinātes: Lat: 57.7091573, Lon: 25.3045456

Smilšakmens stāvkrasts Burtnieku ezera krastā šobrīd atsedzas 4 m augstumā, lai gan senāk bijis pat trīs reizes augstāks. Kopš ezera līmenis ir pazeminājies, ūdeņi stāvkrastu vairs neapskalo un neatjaunina, tādēļ vērojami nogruvumi. Leģenda vēsta, ka klintī bijusi ieeja alā, pa kuru zem ezera varēja nokļūt pilī otrā ezera krastā vai arī netālu esošajā Burtnieku baznīcā.

Mellaču akmens viens no lielākajiem Ziemeļvidzemē: garums – 6,3 m, platums – 4,6 m, augstums – 3,8 m, apkārtmērs 17,7 m, tilpums – 36 m³, kopā ar atlūzušo daļu būtu 40 m³. Sašķēlies divās daļās. Caur akmens plaisu plūst strauts - Ēķinupes pieteka Maurupīte. Izcils ainavelements. Vairākus gadsimtus akmens ir bijusi romantiska tikšanās vieta tuvējo Speķu un Melnača māju jauniešiem, bērni nākuši spēlēties, jaunas meitas - skatīties, kā ievas spoguļojas atvarā. 19.

Aizraujošs stāstījums par daiļdārzniecības noslēpumiem, iespēja iepazīt un aplūkot dažādus augus.

Daiļdārznieces Zentas Skrastiņas dārzs

Adrese: Jaunatnes iela 23, Burtnieki, Burtnieku pagasts
Tālr.: +371 64226341
GPS koordinātes: Lat: 57.6923428, Lon: 25.2787436

Netālu no Matīšu un Vecates pagastu robežas vecu lapegļu alejā mājo Baltijā lielākā balto stārķu kolonija. Turklāt šī svēteļu kolonija ornitologu aprindās ir atzīta arī par Eiropā vistālāk uz ziemeļiem izraudzīto balto stārķu masveida ligzdošanas vietu. Latvijas ornitoloģijas biedrības biedrs Arnis Bērziņš, deviņdesmito gadu sākumā kolonijā esot konstatētas vienuviet pat 34 ligzdas. Ja katrā mitinās stārķu pāris, kas audzina divus vai trīs mazuļus, tad pēc viņa aplēsēm togad kādreizējās Mīlītes muižas apkārtnē ir mituši ap 150 svēteļi.

Pie Burtnieku muižas sākas Vīsraga taka, kas aizved apmeklētājus līdz putnu un ainavas vērošanas tornim. Pa ceļam no informatīvajiem stendiem iespējams saņemt daudzveidīgu un vizuāli bagātu informāciju gan par apkārtnes kultūru, vēsturi un dabas vērtībām. Burtnieku tornī putnu vērošanas sacensībās putnus vērojuši pat 24h pēc kārtas. Putnu vērotājiem - labākais laiks torņa apmeklēšanai ir aprīlis/maijs. Maijā te vienas diennakts laikā novērotas 90 putnu sugas.

Burtnieku ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, kas 13.5 km garumā skaisti iegūlis Ziemeļvidzemes rietumdaļā. Ezera senākais zināmais nosaukums ir Astigjerve vai Asters. Tā savulaik ezeru saukuši šajā novadā dzīvojošie lībieši.

Rietekļa kadiķis ir lielākais un, gribētos sacīt, arī skaistākais kadiķis Baltijā. Tam dots dzejnieka dzejnieka Rietekļa vārds, jo dziesmas "Še kur līgo priežu meži" vārdu autors dzīvojis tuvējās "Baložu" mājās un bieži mēdzis pie kadiķa atpūsties.Koka vecums ir aptuveni 250 gadi, bet tā apkārtmērs 2,8 m augstums 9,3 m.

Rietekļa kadiķis

Vēl 20. gadsimta sākumā Gaujas krastā pie Valmieras, Sīmanēnos, bijuši trīs seni, milzīgi svētozoli, no kuriem resnāko varēja aptvert 7 cilvēki. Diemžēl divi ozoli gājuši bojā dobumā ielaistas uguns dēļ - tai skaitā viens nodedzināts 1926. gadā aiz skaudības, ka zeme piešķirta citam. Mūsdienās palicis viens milzis, pēdējais atlikušais teiksmainu svētozolu grupā, apkārtmērs 8,2 metri. Agrāk šeit bijis akmens upuraltāris.