Current Size: 60%

Dabas objekti

Tūteres ozols

Viens no pēdējiem upurozoliem Latvijā, leģendām un nostāstiem apvīts Tūteres ozols.

Tūteres ozols bija viens no pēdējiem upurozoliem Latvijā. Ozols bija leģendām un nostāstiem apvīts, daudzkārt aprakstīts literatūrā, fotografēts jau kopš 20. gadsimta sākuma. Stumbra apkārtmērs bija 8,5 m, ozolam bija milzīgs dobums un tas bija stipri bojāts - tam bija tikai 10 m augsts vainags bez galotnes, dzīvi audi bija saglabājušies tikai šaurā stumbra joslā. Pastāv daudz nostāstu un vairākas vēsturiskas ziņas:

Lapaiņu pēdakmens

Lapaiņu pēdakmens ir Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis

Lapaiņu pēdakmens ir Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis atrodams, ja, braucot pa Valmieras - Rūjienas šoseju, īsi pirms Sauļiem nogriežas pa kreisi pa lauku ceļu. Sauļi ir neliela apdzīvota vieta trīs kilometrus uz dienvidiem no Lizdēniem.

Kanču akmens (Rencēnu akmens)

Atrodas Rencēnu pagastā, pie Kančiem, ziemeļrietumos no Rencēniem, Kančupes ziemeļu krastā

Sīkkristālisks, granīta dižakmens, aptuvenais tilpums 31 kubikmetrs, garums 5,5 m, platums 3.5m, augstums 1.7m, apkārtmērs 11.5m. Atrodas purvainā pazeminājumā starp drumliniem. Apsūnojušā granīta lielāka daļa ir iegrimusi zemē.

Kanču akmens (Rencēnu akmens)

Greižu dižakmens

Atrodas Matīšu pagastā, mežā pie Valmieras - Mazsalacas šosejas, tās malā pie automašīnu stāvvietas

Uz Greižu akmeni spēkus smelties brauc ekstrasensi un zīlnieki. Ziemeļdienvidu virzienā, 15-20cm no akmens malas varot just siltumu. Akmens augšpusē ir neliela iedobe, kurā visu laiku stāvot ūdens, jo to sanesot krauklis. Vēsture liecina, ka akmeņi ar iedobi izmantoti kā upurēšanas vietas un svētvietas.

Greižu dižakmens

Gravas (Dambja) dižozols

Aptuveni 400 gadu vecais ozols ir septītais resnākais dižozols Latvijā.

Aptuveni 400 gadu vecais ozols ir septītais resnākais (8,75m) dižozols Latvijā ar augstumu 21 m. Šis ir vienīgais dižozols, kas pamazām tuvojas 9 m apkārtmēram, jo veicot mērījumus regulāri tiek konstatēts koka pieaugums.

Dambja dižozols

Adrese: Dambji, Burtnieku pagasts
GPS koordinātes: Lat: 57.7091573, Lon: 25.3045456

Smilšakmens stāvkrasts Burtnieku ezera krastā

Smilšakmens atsegumi senāk slējušies 12 m augstumā, šobrīd apskatāms 4 m augsts atsegums.

Smilšakmens stāvkrasts Burtnieku ezera krastā šobrīd atsedzas 4 m augstumā, lai gan senāk bijis pat trīs reizes augstāks. Kopš ezera līmenis ir pazeminājies, ūdeņi stāvkrastu vairs neapskalo un neatjaunina, tādēļ vērojami nogruvumi. Leģenda vēsta, ka klintī bijusi ieeja alā, pa kuru zem ezera varēja nokļūt pilī otrā ezera krastā vai arī netālu esošajā Burtnieku baznīcā.

Mellaču dižakmens

Mellaču akmens viens no lielākajiem Ziemeļvidzemē.

Mellaču akmens viens no lielākajiem Ziemeļvidzemē: garums – 6,3 m, platums – 4,6 m, augstums – 3,8 m, apkārtmērs 17,7 m, tilpums – 36 m³, kopā ar atlūzušo daļu būtu 40 m³. Sašķēlies divās daļās. Caur akmens plaisu plūst strauts - Ēķinupes pieteka Maurupīte. Izcils ainavelements. Vairākus gadsimtus akmens ir bijusi romantiska tikšanās vieta tuvējo Speķu un Melnača māju jauniešiem, bērni nākuši spēlēties, jaunas meitas - skatīties, kā ievas spoguļojas atvarā. 19.

Daiļdārznieces Zentas Skrastiņas dārzs

Adrese: Jaunatnes iela 23, Burtnieki Tālr.: +371 64226341

Aizraujošs stāstījums par daiļdārzniecības noslēpumiem, iespēja iepazīt un aplūkot dažādus augus.

Daiļdārznieces Zentas Skrastiņas dārzs

Adrese: Jaunatnes iela 23, Burtnieki, Burtnieku pagasts
Tālr.: +371 64226341
GPS koordinātes: Lat: 57.6923428, Lon: 25.2787436

Balto stārķu kolonija pie Mīlītes muižas

Lielākā Latvijā, ik gadu ligzdojošo pāru skaits mainās, taču lapegļu alejā redzamas vairāk nekā 30 ligzdas.

Netālu no Matīšu un Vecates pagastu robežas vecu lapegļu alejā mājo Baltijā lielākā balto stārķu kolonija. Turklāt šī svēteļu kolonija ornitologu aprindās ir atzīta arī par Eiropā vistālāk uz ziemeļiem izraudzīto balto stārķu masveida ligzdošanas vietu. Latvijas ornitoloģijas biedrības biedrs Arnis Bērziņš, deviņdesmito gadu sākumā kolonijā esot konstatētas vienuviet pat 34 ligzdas. Ja katrā mitinās stārķu pāris, kas audzina divus vai trīs mazuļus, tad pēc viņa aplēsēm togad kādreizējās Mīlītes muižas apkārtnē ir mituši ap 150 svēteļi.

Putnu un ainavas vērošanas tornis Vīsraga pļavā

Tornis izveidots Burtnieka D krastā un no tā paveras izicili ainavisks skats uz ezeru un apkārtni.

Pie Burtnieku muižas sākas Vīsraga taka, kas aizved apmeklētājus līdz putnu un ainavas vērošanas tornim. Pa ceļam no informatīvajiem stendiem iespējams saņemt daudzveidīgu un vizuāli bagātu informāciju gan par apkārtnes kultūru, vēsturi un dabas vērtībām. Burtnieku tornī putnu vērošanas sacensībās putnus vērojuši pat 24h pēc kārtas. Putnu vērotājiem - labākais laiks torņa apmeklēšanai ir aprīlis/maijs. Maijā te vienas diennakts laikā novērotas 90 putnu sugas.

Satura barotne