Current Size: 80%

Kultūras mantojums

Mellupes mūra tilts

Vidzemes daļā vienīgais saglabājies “vecais” tilts kādreiz tik nozīmīgajā Latvijas pasta ceļā no Pēterburgas uz Rīgu un tālāk uz Rietumeiropu.

1879. gadā no neapstrādātiem laukakmeņiem būvētais Mellupes mūra tilts Valmieras pagasta "Jaunčakstēs", kas redzams no autoceļa A3 – Vidzemes daļā vienīgais saglabājies “vecais” tilts kādreiz tik nozīmīgajā Latvijas pasta ceļā no Pēterburgas uz Rīgu un tālāk uz Rietumeiropu.

Akmens laikmeta zvejnieku apmetne

Zvejnieki ir vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) apmetne ar kapulauku. Tā pieder pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā.

Zvejnieki ir vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) apmetne ar kapulauku. Tā pieder pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā.

Zvejnieku apmetnes I un II atrodas Vecates pagastā pie Rūjas upes ietekas Burtnieku ezerā un Riņņu kalniņā pie Salacas iztekas. Tās nosauktas tuvāk esošo māju "Zvejnieki" vārdā un atrodas  Burtnieka krastā.

Burtnieku veco kapu kapliča.

Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis. Celta klasicisma stilā 1777.-1779.gadā pēc toreizējā mācītāja J.H.Gulekes (kalpojis Burtnieku draudze no 1769.līdz 1816.g.) meta.

Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis.
Vienstāva mūra ēka ar četrslīpu jumtu, lieveni galvenajā fasādē, dubultkolonnām.

Ķemeres muiža

Muiža dibināta starp 1638. un 1672. gadu uz 4 zemnieku māju zemes Aksela Ukšenšterna vai viņa mantinieku laikā. 1793. g. barona Millera Sakomelska īpašums.

Muiža dibināta starp 1638. un 1672. gadu uz 4 zemnieku māju zemes Aksela Ukšenšterna vai viņa mantinieku laikā.
1793. g. barona Millera Sakomelska īpašums. No 1816. - baroniem Gidenhofiem, bet 1829. g. muižas īpašnieks Magnuss fon Sternstrāls, no 1834. g. barons Loudons, bet 1844. g. - fon Lanhings. No 1898. g. Elizabete fon Lanhinga (dzim. Krīgsmane). Viņa arī dzīvoja muižā. Muižas virspāarvaldnieks bija fon Knirims, kurš dzīvoja Mūrmuižā. Gadsimta sākumā muižā aktīvi nodarbojās ar piensaimniecību.

Ēveles muižas parks un klēts

Ainaviski pievilcīgā dīķa krastmalas pakalnā Valsts nozīmes arhitektūras objekts – 1793. gadā celtā klēts

Ainaviski pievilcīgā dīķa krastmalas pakalnā Valsts nozīmes arhitektūras objekts – 1793. gadā celtā klēts, ko aptver 19. gadsimta muižas parka koku stādījumi. Šeit izveidota arī brīvdabas estrāde.

Ēveles muižas parks un klēts

Adrese: Ēvele, Ēveles pagasts, Burtnieku novads
Tālr. : +371 26191238
GPS koordinātes: Lat: 57.6913603, Lon: 25.5418731

Ēveles evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas draudze dibināta 1562. gadā, dibinātājs Pērnavas vietvalža Bērenda Hēvelna brālēns Melhiors Hevelns.

Pirmo Ēveles koka baznīcu 1562. gadā uzcēla muižas īpašnieki Hēvelni. 1669. gadā tiek uzcelta nākamā baznīca, jo kļuva skaidrs, ka iepriekšējai koka baznīcai nav ilgs mūžs. 1739. gadā tiek celta nākamā baznīca ar salmu jumtu.
1814.-1821. gadā mūrniekmeistars Johans Kaspars Meisners uzbūvē akmens mūra baznīcu ar 400 vietām. 1821. gada 30. oktobrī baznīca tiek iesvētīta.
1870. gadā baznīcu atjauno un tā paša gada augustā no jauna iesvēta.
1902.-1904. gadā baznīcai tiek veikts kapitālais remonts.

Burtnieku pilsmuiža

Burtnieku muižas apbūve attiecināma uz 14. - 19. gs.beigām. Tajā iekļaujas 18.gs. 2.pusē celta klēts ar lieveņa arkādi, divas 19. gs. celtas kalpu mājas, divas 19. gs. 1. pusē celtas dzīvojamās mājas ar vārtiem, divas 19. gs. beigās celtas kalpu mājas, 19. gs. pirmās puses dārznieka māja, 18. gs.beigās - 19.gs. celtā, ar barokālu mezonīnu rotātā, pārvaldnieka māja , 18. gs. beigu vāgūzis un ratnīca, 18.gs. beigu staļļi, 19.gs. beigās celtais paviljons, 14.gs. pilsddrupas un parks.

Vairāk informācija no Pilis.lv:

Riņņukalna apmetne un upurakmens

Riņņukalniņš vislabāk ainaviski aplūkojams no Salacas upes tilta Vecatē.

Rencēnmuiža

Rencēnmuiža Valmieras pusē ir viens no lielākajiem un savā vēsturiskajā kopainā arī vispilnīgāk apskatāmajiem seno muižu kompleksiem Latvijā.

Vairāk informācijas no vietas.lv

Burtnieku eveņģēliski luteriskā baznīca un mācītājmuiža

Burtnieku ezera krastā. Baznīcas un mācītājmuižas apskate, uzkāpšana tornī.

Ezera Dienvidaustrumu krastā paceļas senā un skaistā Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca - viens no spilgtākajiem Vidzemes vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Burtnieku draudze pieder pie vecākajām draudzēm Vidzemē. Kad tā dibināta, nav ziņu, bet 1234. gadā draudze bijusi ar patstāvīgu mācītāju Johanu Ostenu. Mūra baznīca uzcelta no 1283. līdz 1287. gadam un veltīta Svētajai Marijai. 1654. gadā ugunsgrēkā baznīca izdega, palika tikai mūri. Atjaunošanas darbi sākās 1669. gadā. Baznīca saglabāja bijušo plānojumu. Par laika periodu no 1669.

Satura barotne