Burtnieku ezers

Burtnieku ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, kas 13.5 km garumā skaisti iegūlis Ziemeļvidzemes rietumdaļā. Ezera senākais zināmais nosaukums ir Astigjerve vai Asters. Tā savulaik ezeru saukuši šajā novadā dzīvojošie lībieši.
Sekls ezers. Vidējais dziļums - 2,9 m. Austrumu krastā liegums "Burtnieku ezera pļavas". Pēc iztekas - Salacas - regulēšanas 1929. gadā ezera līmenis pazeminājās par 1 metru, atsedzot zāļainu piekrastes joslu. Burtnieks ir vienīgais ezers Latvijas krastā, kur viļņu darbības rezultātā izveidojušies klinšu atsegumi - tie atrodas ezera dienvidaustrumu krastā dienvidos no Burtnieku luteriešu baznīcas. Pēc ezera līmeņa nolaišanas viļņi vairs nesasniedz smilšakmens atsegumus, un klinšu augstums pamazām samazinās, tās ir aizaugušas. Klintis ir dabas aizsargājamais objekts. Viss ezers iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aisardzības zonā. Eitrofs, aizaugošs, virsūdens aizaugums ap 25-10% (atkarībā no ūdens līmeņa). Pēdējā desmitgadē ūdens kļūst tīrāks. Konstatētas vairā neka 20 zivju sugas.
Burtnieku ezerā ietek Aunupīte, Bauņupīte, Briedes upe, Dūres upe, Ēķinupe, Rūjas upe, Sedas upe un citas mazas upītes. No ezera iztek 95km garā Salacas upe, kas ietek Rīgas jūras līcī.
3 mazas saliņas ar kopējo platību 1,4 ha, lielākās - Enksāre un Cepurīte. Ezera gultne pārsvarā smilšaina, krasti pārsvarā lēzeni, taču vietām (dienvidaustrumi) - stāvi.
Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijā - Zvejnieku apmetne (ap 8. - 5. gadu tūkstotis pirms m.ē.).

Burtnieku ezers
Atrašanas vieta: Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastos
GPS koordinātes: Lat: 57.6988674, Lon: 25.2749298